| |
[Nov. 21st, 2014|10:44 am] |
Es šodien plānoju saņemties drosmi un aiziet uz parku. Kopš tās polietes noduršanas neesmu tur gājusi. Vēl joprojām stāv uz stūra puķes uz svecītes. Bet cilvēki taču tur iet, cilveki taču dzīvo uz tās ielas. Bet vispār man viss likās tā jocīgi - bija sarīkots tur dievkalpojums bazīnīcā, visās viesnīcās (arī mūsējā) bija sarīkotas kafijošanas, lai pieminētu, bet neviens nevāca naudu. Briti nevāc naudu no kolēģiem, kad kāds nomirst? Parast taču savāc kaut kādu naudu no visiem un atdod tur vecakiem vai citiem radiniekiem to aploksni. Bet te viss tas likās kaut kā jocīgi - sanāksim padzersim kafiju, izteiksim vecakiem līdzjutības un iesim mājās? Mani gan atvaļinājums izglāba no šīs sēru kafijošanas, bet mana lietuviešu draudzene Marta arī brīnijās, ka neviens nevāca naudu. Protams vadība, tie kas sēž ofisā un laiž luni visu dienu, sev iedeva vīkendu brīvu, lai varētu sērot majās par Magdalēnas tragisko nāvi. Tie, kas tiešām strādāja ar viņu kopā tā arī rukāja kā rukādami visas septiņas dienas. Lieki teikt, ka droši vien 90% no tiem gudriniekiem, kas strāda ofisā nevienā acu galā nebija to Magdu pat redzējuši.
Bet in other news, tā kā man bail iet uz ielas, pasūtīju sev exercise bike, kuram būtu jāpienāk nakam otrdien. Protams no lētā gala un, papētot paramterus, sapratu, ka viņš ir diezgan neliels, beigās sanāks mīties kā uz bmx, kas varētu bū diezgan uzjautrinoši.
Un vēl es nevaru saprast vai ir par agru līmēt logā sniegpārsliņas? Baumas klīst, ka Latvijā snieg, man te protams brīvdienas solās +15. |
|
|