| |
[Jul. 17th, 2014|02:17 am] |
|
Nav iespējams gulēt, tik sutīgs un karsts. Un arī miegs nenāk, jo pēc darba aiz garlaicības netīšām aizmigu uz pāris stundām. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2014|07:40 pm] |
|
Kādu laiciņu atpakaļ braucām ar E vilcienā un apsēdāmies viens otram pretī, tā ka blakus esošās vietas palika brīvas. Cauri vagonam gāja meitene (izskatījās pēc rumānietes, bet tie tikai mani stereotipi). Uz visiem brīvajiem sēdekļiem meitene salika papīra salvešu paciņas pie kurām bija piestirpināta printēta zīmīte ar tekstu (aptuveni) - Please offer me a job, if not than buy these tissues. Meitene pagaidīja, lielais vairums pat nelasīja zīmīti, jo cilvēki vilcienos dara savas lietas un guļ, es izlasīju un mazliet pabrīnījos. Meitene nāca atpakaļ, savācas paciņas un zīmītes un gāja uz nākamo vagonu. Bet jā, šis darba meklēšanas veids mani mazliet pārsteidza. Pirms gada, kad atbraucu uz UK sareģistrējos visādos darba meklētāju portālos, kur saliku cv. Velāk darbu atradu, darbu nomainīju un dzīvoju laimīga, bet... Bet es vēl joprojām ar diezgan lielu regularitati saņemu visādus voismeilus un zvanus ar piedāvājuumu - mēs esam kompāniju tāda un šitāda, ja vajag darbu, laipni lūgti atzvanīt. Protams neviens jau nezvana un nepiedāva uzreiz general manager vietu, bet gan tur istabenes, viesmīļus utt, bet šī imigrantiem paredzētā niša ir pilnīgi atvērta. Un es ļoti labi zinu, ka šis birokrātijas dibengala darbs apkalpojošā sfēra ir sasodīti grūts un cilvēki (jābilst gan - sakarīgi cilveki) tiek meklēti visu laiku. Tāpēc izlasot zīmīti, kas tika nolikta man uz blakus esošā krēsla, mazliet izbrīnījos. Tas nozīmē, ka meitene ir pirkusi kabatslakatiņus (mož nospērusi, bet es ticu labajam cilvēkos), printējusi lapiņas, papildinājusi oysteru ( vilciens nav tas lētākais pārvietošanās veids). Bet visa šī vietā meitenei būtu atlicis vien aiziet uz intenetzāli, samaksājot pāris mārciņas, piesēst uz stundu vai divām pie datora, kaut kur sareģistrēties, kaut kur kaut ko aizsūtīt un 98% garantija, ka maksimums nedēļas laikā viņai jau būtu darbs. Es protams nezinu apstākļus un gudri spriedelēju, lai gan nav mana daļa, kā kurš naudu pelna, bet šī vilciena caurstaigāšana katrā ziņā mani nepārleicināja kā efektīvākais darba meklēšanas veids. Man nepalika labs iespaids par to meiteni. Varbūt tāpēc arī nenoliku mārciņu salvešu vietā un neiedevu viņai savas iepriekšējās darba vietas numuru, kur viņa būtu paņemta darbā, jo laikam jau nešķita, ka viņa grib darīt to grūto darbu. Bet var jau būt, ka nākamajā vagonā, kādam šī metode šķita drosmīga un lieliska, un meitene ir tikusi pie sava sapņu darba. Lai jau nu tā būtu. |
|
|