| |
[Jul. 10th, 2014|11:50 pm] |
|
Rīt beidzot algas diena? Es tā ceru. Bet vispār stāsts ir par to, ka es algu saņemu čekos. Tad velkos uz banku, lieku čeku uz sava konta, gaidu nedēļu un tikai tad tieku pie savas sūri grūši nopelnītās naudas. Tā nu pagājušo nedēļ, lai nu kā skrēju un triecos, piektdien attriecos pret aizslēgtam fileāles durvīm, kas nozīmēja tikai to, ka savu čeku nodepozītot vareju tikai sestdien, kas vēl jo vairāk pagarināja gaidīšanas procesu un sačakarēja visus manus plānus. Kas nozīmē, ka ledusskapis tukš, uz LV kontu nepaspēs nauda pārskaiīties, un nebūs ko samaksat par kredītu. Teju jau roka stiepās iedrukāt smscredit.lv, kad noteicu sev - met lepnumu pie malas un paprasi mammai! Būs jau pārmetumu jūra, bet vismaz varēsi atdot bez procentiem. Mamma izlīdzējās un jau pat šķita, ka nebūs nekādu pārmetumu, jo nu īsti jau nav tā, ka man nav naudas, viņa vienkārši ir aizkavejusies ceļā pie manis. Tad nu, kad jau šķita, ka viss čiki, no plika gaisa nokrita - es taču teicu, ka Tev vajadzeja iet uz Ventspili budžetā. Bet manī jau neviens neklausās. Bet ok, taisnība jau vien viņai bija. VeA tiku tulku budžetā, bet man totāli vajadzēja uz Rīgu. Apsolījos sev, ka tikšu nakamjā semestrī LU budžetā un viss būs lieliski. Protams, ka es netiku budžetā. Ko lai saka, vajadzēja klausīt mammu, varbūt būtu tikusi pie ekšelī sakarīgas izglītības un profesija un tagad visiem nebūtu jāklausās manās stulbajās vaimanās par manu studiju kredītu. Bet droši ien es vēl kādu brīdi par šo cepšos. Vēl kādus desmit gadus. meh. |
|
|