| |
[Jun. 18th, 2014|10:44 am] |
Nošpikoju no viena čaļa, kurš katru rītu skrien nevis pa asfaltētajiem celiņiem, bet gan izvēlas vienu zāles laukumu un tad skrien tam uz riņķi pa pašu zāli.
Sapratu, ka man arī tā patīk labāk, jo man ir kaut kādas lētās tirgus botes, kas skriešnau pa asfaltu vel jo vairāk nepadara patīkamu. Kādu brīdi nebiju skrējusi un patiesībā arī noskrēju tieši tik ilgi cik gribējās. Man reali gribētos, lai es varētu sāņemties un katru rītu aizvilktos līdz tam parkam, bet es nezinu kas man tā par barjeru visu laiku jo tad, kad jau pieceļos un aizeju viss ir ok, tikai nevaru izdabūt sevi lauka no gultas. Esmu salasījusies savu sprotisko draugu listi un jūtos ļoti motivēta kādu dienu pēc miljons gadiem noskriet stundu. |
|
|