|
[Jun. 10th, 2014|01:42 pm] |
No rīta biš pabraukājos pa parciņu un pamēģināju visādus bremzēšanas veidus, pagaidām par labu atzīstu tikai to bremzi, kas jau ir pie slidas. Man protams gribās ātri būt krutai tāpēc apmēram 100 reizes gandrīz noajucu uz mutes, jo gribējās, lai sanāk T-Stop, kas nozīmē, ka vienu kāju tu sagariez ar purngalu uz sānu perpendikulāri braukšanas virzienam un velc pa zemi, tādejādi bremzējot - well it does not work with me. Un šodien bija tā liktenīgā diena, kad pirmo reizi nojaucos, mēgināju krist zēlē, bet apgāzos tieši uz nejauka grubuļaina asfalta, kuru arī vainošu pie kritiena. Biš apskādēju kāju un slidas arī diemžel, bet nu es tāpat zināju, ka kritīšu daudz, tikai mazliet satraucos par pirmo. Kamēr vizinajos kaut kāds melnais čalis arī paspēja nobļaut nopakaļ, lai tak apstājos un nāku parādīt viņam savas slidas, ko es izvelējos nedarīt. Pēčāk nometu hudiju zālienā, noāvu kājas, mazliet pastaigājos ar basām kājām pa zālīti, biš pagulēju, paskatījos mākoņos. |
|
|