| |
[Jun. 2nd, 2014|02:17 pm] |
Studio dzīvokļiem ir viena liela nepilnība. Es varu te tīrīt cik vien gribu, tāpat viss izvazāsies pa visu dzīvokli, kas ir principā viena liela telpa.
Nav tā, ka tu ienāc priekštelpā, noģērbies, noauj apavus un atstāj savus ielas gružus tur. Mūsu dzīvoklī tu ienāc virtuvē, izej tai cauri, tad iebrien istabā un ģērbies nost. It kā jau ar ielas apavaiem cenšamies nebrist pa guļamnostūri (nezinu ka to saukt), bet tā kā nav nekādas atdalošās barjeras, tas notiek tāpat.
Šodien gaidu ciemos pest control, kas pāris dienas atpakaļ te pa visiem stūriem izlīmēja kaut kādus punktus. Tam par godu visu noberzu, izsūkneju grīdu, uzmazgāju grīdu, vannas istabā noberzu sienas utt utt. Šorīt eju ar basām kājām pēc brokastu pārslām un jūtu, ka kaut kas durās kājās, nolēmu uzslaucīt drusku un atkal saslaucījās pus liekšķere. No nakamās algas jāapdomā vai nevajadzētu iegādāties to kirbī ( vai ka nu to putekļu sūceju pašgajēju sauca).
Bet nē, mums nav ne prusaku, ne peļu - vismaz es neesmu manījusi. Ceru, ka arī kaimiņiem nav un šī ir tik tāda standarta ikgadējā pārbaude. Kopš reizes, kad kopmītnēs pie manis gultā bija tiksui pele, kurai pa miegam uzgūlos virsū, to nospiežot un no rīta pamostoties ar līķi gultā, neloloju īsti siltas jūtas pret šiem kustoņiem. |
|
|
| |
[Jun. 2nd, 2014|02:34 pm] |
Vēl man gribās kaut ko foršu palasīt, bet nevaru sprast ko. Piestūmu pilnu kindlu ar visādu vēsturi par Lielbritāniju, bet pazuda noskaņojums.
Noskaņojums man pazuda pēc tam, kad izlasīju The Tear Thief by Alain Bezancon, kas man it kā patika? Stāsts ir tāds:
"In a world where emotions are disappearing, selling the tears containing these emotions has become a thriving industry. Alongside this enterprise and its harvested tears, a black market offers wild tears culled from unsuspecting donors for very personal use. Baldassario, the tear thief, is a virtuoso in this field. The greatest challenge of his career brings with it a most unexpected journey."
Idejiski man sķita, ka būs sasodīti labi. Čalis zog atraitņu asaras, zog arī asaras no savas beibes seksa laikā, destilē tās un dara tur vēl nez ko ar viņām, lai varētu iegūt serumu, kas izdzerts radītu tās pašas emocijas, kuru dēļ cilvēks raudājis. Tālāk šīs asaras melnajā tirgū tiek iemainītas pret visādiem antīgas mākslas objektiem ar kuriem galvenais varonis papildina savu bez gala kruto kolekciju. Viss jau forši, bet lapaspušu par maz. Un gluži kā es gaidīju episkumu no The Raven ar Kjūsaku, man gribējās, lai arī šis ir kaut kas labs. Nē nu bija jau, jo man patika ideja, bet es būtu gribējusi izlasīt 200 lappušu piedāvāto ~~50 vietā.
Bet jā, tas ko es laikam gribu ir kāds forš sci-fi, kaut kas tāds. Meklēšu šajā virzienā. |
|
|