| |
[May. 28th, 2013|09:45 pm] |
Par savu skumjo aiziešanu no darba neko īsti laikam nestāstīju, jo pašai mazliet skumji.
Kad 2 naktī tiku vesta mājās tomēr atļāvu pāris nostalģiskām asarām noritēt, bet tikai tālab, ka salonā bija tumšs. Un tagad aizdomājos par savu bakalaura aizstāvēšanu un atcerējos savus foršos vīrieškārtas kolēģus, kas katru reizi, kad ieminējos par darba aizstāvēšanu vienmēr bravūrīgi pieteicās ņemt laužņus un nākt palīgos man aizstāvēt. |
|
|