| |
[Dec. 12th, 2012|10:55 am] |
Vakar bija pirmais 'sesijas' eksāmens. Visi mazliet nervozi blīvējās pie auditorijas durvīm, lai tikko kā tās tiktu atvērtas, varētu mesties iekšā un aizņemt pēdējos solus.
Nolēmu atturēties no šīs drūzmas, jo kā par laimi biju arī mācījusies. Stāvējām mazliet tālāk no durvīm un kolēģē (ne no tā gudrākā gala)pastāsttīja, ka viņa vispār vispār par absolūti neko nenervozē, jo tad taču sāk izkrist mati. Un šeku reku, izrādās ir arī cilvēki, kas Cosmo padomus arī realizē. Nu lol. Kā var kontrolēt to vai tu uztraucies vai nē. Es taču piems katras prezentācijas sev izstāstu, ka esmu mācījusies kopā ar šiem cilvēkiem jau 4 gadus, neviens no viņiem nemaz neklausās manis teikto, prezentācija ir laba un viss ir nice, bet rokas tāpat trīc un mati nevaldāmi krīt laukā. |
|
|
| |
[Dec. 12th, 2012|11:55 am] |
|
It kā nepietiktu ar to, ka es pati jau esmu neveiksminiece, es vēl savā neveiksmes aplī ievelku arī citus, un sapišu dzīvi arī citiem. |
|
|