| |
[Aug. 12th, 2012|07:49 pm] |
Bērnībā izjutu neizskaidropjamas bailes no tēlā vārdā Čakijs. Vienmēr baidījos iet caur mežiņiem un arī tāda tipa leļļu man nebija, tikai plastmasas pudeles un zari.
Lidz ar ko darbā sajutos dīvaini, mazliet stiprāk nometot uz galda paku un sadzirdot no turienes uzstājīgi atskanam : "Samīļo mani! Samīļo mani!" |
|
|
