| |
[Jul. 11th, 2012|11:42 am] |
|
Kad bijām jau atgriezušies Rīgā pēc foršajām brīvdienām laukos, mamma satraukta zvanīja jautājot, vai Edžus nav bijis apmulsis esot pie mums un vai nav juties neērti visu laiku esot dāmu kompānijā. Jo tā nu ir sanācis, ka manā ģimenē nav īsti daudz vīriešu un no tiem diviem, kas ir ( mans krusttēvs un mammas māsīcas vīrs) viens ir armijā un otrs nav gluzi tas sabiedriskākais cilvēks. Tālab vienmēr jau ir bijis tā, ka vīrieši mums ir minoritāte. Tāpēc, ja reiz kāds stiprā dzimuma pārstāvis pagadās mūsu pulciņā, nekas cits neatliek, kā vien spēlēt ar meitenēm sunīšus un badmintonu. |
|
|
| |
[Jul. 11th, 2012|01:44 pm] |
|
Ja man nebūtu psihs kaķis, varētu saorganizēt istabas bērzu un nostiept pa sienu. |
|
|