| |
[May. 29th, 2012|03:56 pm] |
It kā nepietiktu ar to, ka līdz diviem nevarēju aizmigt un variēju starp pinkšķēšanu un matu plēšanu, šodien tā steidzos uz eksāmenu, ka aizmirsu mājās telefonu, cerēju gan, ka cienījamais vīra kungs būs to paņēmis, lai drabā man atdotu, bet pēc tā, ka neviens neatbild uz maniem zvaniem, secinu, ka mani kvēlie sapņi par tikšanu pie telefona nav piepildījušies.
Tātad, sastresojusies es biju, jo šodien pēc kārtas bija 3 eksāmeni. Nē nu es pieļauju, ja tu netsrādā un tev nav nekādas privātās dzīves, tad varbūt ir laiks, lai visu iezubrītu, bet es diemžēl neiederos šajā kategorijā.
Tātad, kamēr aizbruacu līdz centram jau biju samierinājusies ar to, ka nav telefona un devos uz rimi, lai nopirktu kādu banānu brokastīm ( jo nebiju ēdusi) kafiju un kaut ko uz darbu līdiz, jo redz šodien taču ir jāstrādā līdz 5 rītā. Sakrāmēju grozu ar pārtiku, izlieku visu pie kases un brīdī, ka jāmaksā saprotu, ka arī maku esmu atstājusi mājās. Atvainojos pārdevējam un bēgu prom.
Ēdusi es neesmu vēl jo projām un izksatās, ka līdz tiem nelaimīgajiem 5 rītā arī neēdīšu.
Uz visa šīs fona man pat vairs nelikās svarīgi, ka aizmirsu arī lietussargu.
Pirmajā eksāmenā visu norakstīju no blakussēdētāja, jo viss par spēju domāt bija brokastis.
Spāņu bvalodu sačakarēju vienkārši izcili.
Un ITA šķiet, ka varētu būt ok, bet tad jau redzēs.
Aizņēmos no kursa biedrenes 50 santīmus, lai varētu aizbraukt līdz darbam. Lieliska diena. Lieliska. |
|
|