| |
[Mar. 12th, 2012|12:12 pm] |
Par cik ikdienā diezgan bieži sanāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu, diezgan bieži sanāk arī sastapties ar sabiedriskā transporta dīvaiņiem - vīriešiem, kas runa pa TV pultīm, tramvaju vadītajiem, kas ar milzīgu dzelzs bomi mēgina izdzīt no tramvaja ieteibusos jauniešus, Kevinu Speiciju... tomēr vakar notika, kas tāds, kas nevar palikt nepamanīts un nepieminēts.
Braucot no darba, pie Spices autobusā iekapj divi slāvu tautības jaunieši ap 18 or so - puisis un meitene. Meitenei rokā telefons no kura bez šaubām diezgan skaļi skan kaut kāds slāvu cietumnieku reps, puisim vējjaka plaši vaļā un zem vējjakas esošais krekls arī atpogāts teju vai līdz nabai, lai varētu apkārtējiem demonstrēt, cik nu sapratu, tikko iegādāto (vai nosperto) kakla rotu. Meitene apsēžās man pretī, kājas pienācīgi plati un sāk dziedāt līdzi skanošajām dziesmām, puisis ik pa brīdim piekārto savu dekoltē, lai pārliecinātos, ka apkārtējo skatam netiek slēpts viņa rotajums. It kā puslīdz normāla situācija? Jā, līdz brīdim, kad meitene izvelk no kabatas mirguļojošu jojo un sāk to mētāt, turpinot skaļi dziedāt. Kādu brīdi tas turpinās līdz puisis ierosina klausīties mūziku uz austiņām. No kabatas tiek izvilkts vadu mudžeklis, no kura tiek atmudžināti 2 austiņu pāri, kas tiek pievienoti jaunkundzes telefonam un tad pēkšņi viņi pagriežās viens pret otru un sāk dziedāt (repot .. hz) skatoties viens otram acīs un svētlaimīgi smaidot. Un tā visu atlikušo ceļu. Es pat īsti nesapratu tas bija smieklīgakais vai visjaukakais, ko es esmu redzējusi. |
|
|