| |
[Sep. 18th, 2011|09:28 am] |
Kaut kur dzirdu baznīcas zvanu. Laikam pat zinu no kurienes. Tā ir tā baznīca kaut kur pie Krustabznīcas ielas (ak cik loģiski), kurai naktī krusts spīd, un tad kad ir tumš vai vienkārši migla, pašu baznīcu nevar redzēt, tikai debesīs degošu krustu.
Es protams piecelos par agru, jo izrādas, lai sataisītos man vajag tikai 10 min, nevis stundu. Tagad nav ko darīt. Atpakaļ gulēt iet nav jēgas un neko sākt arī negribās. Mežonīgi gribās ēst. Bet nekā nav. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2011|02:14 pm] |
Šonakt sapnī redzeju sev sasķēlušos un aplūzušus nagus:
* nekopti- bēdas, sirdssāpes; tos noraut vai nolauzt- posts un nelaime.
Lai gan es tikko nolēmu, ka neticēšu vairs sapņu tulkam, jo izlasīju sekojošo: Čeburaška - sīki sarūgtinājumi nieku dēļ.
Kurš sapnī redz čeburašku un pēc tam nolemj, ka tas nozīme tovojošos nelaimi? Idiotisms. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2011|05:42 pm] |
|
ricochet |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2011|11:03 pm] |
Pitrūkst pieskāriena.
Skatos uz meiteni pretējā logā. Šodien viņa nedejo. Sēž un lasa. Man liekas viņa ir es. |
|
|
| |
[Sep. 18th, 2011|11:16 pm] |
|
Un ir obligāti janoskatās Biutiful. Sen neesmu bijusi kino. |
|
|