| |
[Jul. 24th, 2011|11:04 am] |
Esmu gulējusi varbūt pāris stundas.
Ļoti ilgi vienkārši nenāca miegs, jo apgūlos un palika galīgi skumji par to, ka vienai jāguļ. Tad cēlos un lasīju Labirintu, kas man lasās super lēni un tad, kad jau biju gana nogurusi no šīs nesaprotamās grāmtas, un jau biju iekārtojuies, apķērusi spilvenu un segu, no blakus istabas atskanēja kaitinoša krākšana.* Un tad, kad es beidzot iemigu un biju noskaņojusies gulēt līdz 11, mani 7 no rīta pamodina mana pilnīgi debīlā kaimiņiene, kas ir izvedusi laukā savu kuci staigāties un stāv zem mana loga, kamēr tad suns pilnā rīklē rej.
*Un kā mēs zinām man ar krākšanu ir ļoti sliktas attiecība, es nepsēju gulēt vienā telpā ar nevienu, kas krāc, es esmu gatava nogalināt šos cilvēkus miegā un viņi man bojā garastāvokli, jo es nekad neesmu izgulējusies un vispār jā. Nu es drusku pārspīlēju protams, jo nu es saprotu, ka tas ir neapzināts process, bet apmēram tā tas arī ir.
Un vēl, jā, sveiciens Kristām, Kristiānām un Kristīnēm. varētu jau kādu arī personīgi apsveikt, bet pārāk daudz es viņas pazīstu.
Un vēl es klusībā tomēr ceru, ka nebūs jābruac šo Svētdien pie D, jo man ņi figa nav naudas, lai varētu tā braukāt. Un es vienkārši apbrīnoju sevi par spēju dzīvot pāri saviem līdzekļiem, ta kā to daru es. Vēl joprojām neesmu atdevusi savus parādus, bet jau plānoju nez kur braukt un nez ko pirkt. Ek. |
|
|