| |
[Jul. 4th, 2011|03:20 pm] |
|
Nolasīju visus visus ķiršus, protams par cik es jau tāpat esmu piemērotākais cilvēks pasaulē kāpelēšanai pa nestabilām kāpnēm un līšanai krūmos, lai viss būtu kā nākas, es to nolēmu darīt tērpusies pelkostīmā. Jā es saskrāpējos, jā es gandrīz izdūru sev aci ar zaru, jā trepes visu laiku grīļojās. Bet tomēr, labs darbiņš, kas padarīts. Rīt man iedeva brīvdienu, trešdien gan bus jābrauc skābenes lasīt, griezt, mazgāt un likt burkās. Gribās gan iet diendusu pačučēt, bet tūliņ jau mammucis būs no darba mājās un jāsataisa ēst un tad jāaiziet uz veikalu. |
|
|
| |
[Jul. 4th, 2011|05:23 pm] |
Mamma: E nelaiza šķīvi?
Es: (samulstu) šķiet, ka nē
Mamma: Nu tad tu arī nelaizi.
Un tā bija visa mūsu saruna. Jauki. |
|
|