| |
[Jun. 17th, 2011|03:34 pm] |
| [ | music |
| | Kasabian - Take Aim | ] |
No rīta sasmējos, kad gāju kursa darbu nodot. Sēžam ar Emīlu kaut ko runājamies, pienāk pasniedzējs:
- Ok, Dagnija, everything if fine with you, you have submitted all the essays and you have an extra point for your journal.
- Nice.
- And who is this gentleman? Your boyfriend?
(Saskatamies ar Emīlu, sākam smieties, visi pārēji arī ķiķina)
- Yes, he is my fiance.
- No but seriously, who is this person?
- E.. well, I am one of your students.
- Really? Let me take a look.. oh.. really. You are.
Nē. es viņu apbrīnoju, žēl katrā ziņā, ka šis kurss ir galā. Bija jautri. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2011|08:17 pm] |
|
Man tomēr mazliet skumji, ka nebūs vairs WC pie profesora Taubes, bet gan droši vien kaut kāds akademisks šits, kur tavs viedoklis un sajūtas nevienu neinteresē. Bija forši sēdēt puslokā, sktīties kā pasniedzējs sēžot uz galda sūpo kājas un runāt par literatūru, mīlestību, poliiku, dzeju, izglītību un dzīvi kā cilvēkam ar cilvēku, nevis kā maksātājām ar kādu kurš pat nezina tavu vārdu. Tas bespersoniskums visā sistēmā brīžiem iedzen izmisumā. |
|
|
| |
[Jun. 17th, 2011|09:53 pm] |
Es: Ko tu lasi? Mariņinu?
Mamma: Jā, bet mani nekas neinteresē pēdējā laikā.
Es: Nu Krēsla droši vien tevī nogalināja mīlestību pret lasīšanu.
Mamma: Ak dievs, jā! |
|
|