| īsi un konkrēti |
[Feb. 15th, 2011|10:51 pm] |
Lekcija
Runājām par to vai prostitūcija būtu jālegalizē, galu galā aizrunājāmies, ka patiesībā tam ir daudz plusu utt... Runājām līdz nonācām līdz jautājumam - kāpēc cilvēki nodara fiziski pāri savam ķermenim?
Pasniedzējs: Jā, bet dažiem tas ir veids kā pārvarēt kaut kādas garīgās un morālās sāpes un pārdzīvojumus.. (provokatīvs apgalvojums)
Students 1 : Bet kāpēc būtu jāgraiza sevi, ja var tā vietā aiziet pie psihologa?
Students 2 : Jo graizīt sevi ir lētāk un vienkāršāk.
Sasmējos jau tajā brīdī, bet no vienas puses tiesa ir, tev tiek noplēsta nejēdzīga naudas summa, tu apmeklē šo 'speciālistu' gadiem ilgi un galu galā esi vēl lielāks šizo pēc tā visa, pie tam vēl bez naudas. Bet tas ir mans personīgais viedoklis, kas izriet no maniem personīgajiem novērojumiem, var jau būt, ka uz kādu tas darbojas. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2011|11:32 pm] |
Laikam šī ir drausmīgākā vieta, kur vispār varētu dzīvot kāds, kurš studē literatūru. Tiklīdz man šķiet, ka es sāku iedziļināties tekstā, sāku kaut ko piemest uz lapas malām tā kāds gaitenī sāk kliegt, bļaut, ārdīties, švilpot.. es nesaportu, vai tiešām nevar aiziet uz tualeti bez trokšņa?
Izjūtu milzīgu miega badu, līdz ar to vakar aizgāju gulēt agrāk, iedzērusi miega zāles, būtu jau viss jauki un būtu arī laicīgi piecēlusies no rīta, ja vien ap 4 naktī kaut kāda idiote nebūtu sākusi dziedāt gaitenī 'Skrienu, skrienu vēl'. Man jau pilnīgi asaras acīs ir no tā cilvēku tizluma. Kaut kādi čaļi viņu tur centās apklusināt, bet nē.. jābļauj taču, pie vienas vietas, ka ir pirmdiena un, ka citiem varētu nākamā dienā būt uz darbu vai skolu. Varētu es aiziet šonakt pie viņas durvīm un sākt nelābā balsī kaukt 'pūt vējiņi', lai gan salīdiznot ar viņas dziesmas izvēli, manējā būtu vienkārši lieliska. |
|
|
| |
[Feb. 15th, 2011|11:43 pm] |
Patiesībā man šodien daudz domu. Jo beidzot esmu tikusi normāli piesēsties un kaut ko uzrakstīt.
Es kaut kā esmu ieodmājusies, ja es kādreiz būšu pasniedzēja, ja man līdz tam brīdim, kad es saņemšu diplomu vēl nebūs nervu sabrukums un sirmi mati, es būšu tāda sarkastiski asprātīgā, kas visiem patīk. Tipa stavēšu auditorijas priekšā, uzdošu jautājumu un brīdi, kad neviens protams neatbildēs un visi sēdēs ar nodurtām galvām, domājot - pasarg dies, ka tik mani neizsauc - es teikšu : Ak nē, tikai ne visi reizē, es nespēju tik daudz atbildes uzklausīt vienlaicīgi..
Patiesībā es vienkārši pierakstu kaut kādas domas manai angļu valodas dienasgrāmatai, šodien ar atpakaļ ejošu datumu uzrakstīju garu ierakstu par to kāpēc bieži vien studenti baidās izteikt savu viedokli, rakstīju balstoties uz savu gļēvumu. :D |
|
|