| |
[Nov. 30th, 2010|10:10 am] |
|
Tik maz laika, tik daudz darāmā! ai ai ai. |
|
|
| |
[Nov. 30th, 2010|11:51 pm] |
Prasīju veļas pārzinei tumši zilo veļu, bet viņa man iedeva gaisi zilo ar piebildi, ka tumšo taču tikai puikas ņem un, ka nāk Ziemassvētki, vajag gaišās krasas izmantot. Pagaidām es nesaportu, ko darīt ar to, kam vajadzētu būt palagam. Cik garš tik plats.
Patiesībā es negribu ne Ziemassvētkus ne Jauno gadu. Mate tā starp citu izmeta, ka man nav jābūt obligati ar viņu svētkos, tomēr vai tad man patiesībā ir izvēle? Es negribu atstāt viņu vienu un arī manā skatījumā svētkiem ir zudusi nozīme. Jebkādiem svētkiem.
Vienīgais, kas man šobrīd sķiet darīšanas vērts, ir brauciens uz internātskolu. Mājās japarokas, ko pati varu ielikt kopejā grozā.
Un vēl es esmu noskatījusi darbu, kas būtu ideāls man. Rīt jāpārraksta motivācijas vēstule, tā, lai atteikt nebūtu iespējams un jā.. es ļoti gribu to darbu. |
|
|