| |
[Oct. 22nd, 2010|08:01 pm] |
Izlēmu, ka šovakar gribētu ar savu vīrieti saritināties gultā, iztempt kādas trīs vīna pudeles un noskatīties labu kino, varbūt multfilmu.
Ir tikai viens bet... Bet man nav ne vīrieša, ne vīna, nedz arī datora. |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2010|08:06 pm] |
Un vēl... Vakar kāds bija ienācis istabā. Jau biju palīdusi zem segas, istabā tumšs, trīs klauvējieni, ienāca pastāvēja un izgāja. Biju pilnīgi nomodā tikai negribēju neko teikt. Nez kas tas bija, jo neviens, kas būtu varējis nākt pie manis, to nebūtu darījis.
Varētu jau it kā slēgt durvis ciet, bet negribas.. tā dara tikai manas kaimiņienes, kad epilē kājas. |
|
|
| |
[Oct. 22nd, 2010|08:17 pm] |
Plus, izspriedām ar manu bff (:D), ka katru reizi, kad pa gaiteni vai kur citur nāk pretī latīņu valodas pasniedzēja, gribās trīsreiz apgriezties ap savu asi, nokrist uz ceļa, izstiept rokas uz priekšu un skaļā, svinīgā balsī kliegt - Salvēte!
Nus, šodien daudz jauku sīkumu bija.
Vēl Santa bija gandrīz ar mieru nokavēt vilcienu, lai palīdzētu man atrast trolejbusa pieturu un pavadīt mani, lai es maziņais neapmaldos lielajā, baisajā pārdaugavā. Vot nezinu, kurš vēl tā darītu. Neviens. |
|
|