|
[Jan. 3rd, 2009|12:39 am] |
Piemirsu. Šodien... tehniski sanāk vakar. Aizgājām kā normāli cilvēki paēst uz normālu ēstuvi par normālām naudām. Cenas ir augušas, kartupeļu skaits šķīvī krietni samazinājies.
Secināju tikai to, ka mani zamša zābaki brišanu pa sniegu nepanes. Vispār garlaicīgi diezgan. Esmu skaidrā visu dienu. Tas mazliet mulsina, nu redzēt visa kontūru. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|12:51 am] |
Es tikai, nu, jo man pašai kauns. Man ir neveikli pirksti, kas noved pie neveiklām rakstības kļūdām. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|11:17 am] |
Šodien mazliet, mazliet iešu nodoties saviem foto priekiem. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|02:55 pm] |
Es esmu nejēdzīgi un bezjēdzīgi greizsirdīga uz neko par neko. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|04:38 pm] |
Tā grāmata iesūc sevī. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|07:32 pm] |
Es gribu uz kalnu.... Redz. Ir jāpaiet precīzi gadam, lai es aizmirstu kā pakaļa mani velk pie zemes un, ka radu drauds visiem, kad cenšos snovot! Atkal pilnīgi liekas, ka esmu pro, mazliet. Pietam man ir dikti feinas slēpošanas bikses. Un pagājušo reiz Mežezerā bija ļoti, nu ļoti izskatīgs instruktors. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|08:27 pm] |
Es tomēr nespēju noturēties un aizgāju nopirkt divus alus. Gribēju vēl saldējumu, bet to aizmirsu. |
|
|
|
[Jan. 3rd, 2009|11:38 pm] |
Man vairs nav ko darīt. Grāmatu piebeidzu. Alu izdzēru. Siera bumbiņas apēdu. Arī visu pārējo, kas bija izdzēru. Tagad āķis lūpā. Lielākoties grāmatas dēļ. |
|
|