| |
[Sep. 5th, 2008|03:02 pm] |
Tieši tad, kad man ir pusdepresīvs noskaņojums, tieku nostādīta uzmanības centrā.
Nezinu vai gribu vēl reiz visu to slodzi uzņemties.
Kaut gan patiesībā, man pat laikam patīk tā cietēja loma.
Patīk brīdis, kad tu lepni pasaki:"es lieliski ar visu tieku galā", un aizej prom, dosmodamies pats
uz sevi.
A nafig man vienmēr ir bijusi tieksme visiem kaut ko pierādīt?
Vienmēr bijis tik svarīgi būt nevainojamai. |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|07:04 pm] |
| [ | music |
| | Bonnie Tyler - Total Eclipse of the heart | ] |
Interesanti kada iemesla pēc es nevarētu būt tāda pavisam parasta?
Jā, ejot pa ielu, es reizēm skaļi sarunājos ar sevi.
Eh... galīgi nelaikā un nevietā esmu viņam tā pieķērusies.
Kāpēc vienmēr viss notiek īstajā vietā ar īstajiem cilvēkiem? |
|
|
| |
[Sep. 5th, 2008|08:39 pm] |
|
Man kaut kāds nesasprotams lietotājvārds. |
|
|