| |
[Jul. 17th, 2008|12:35 am] |
| [ | music |
| | Breaking Benjamin - Rain | ] |
Tas ir kaut kas neaizstājams. Tikai pēc pusnakts šajā pilsētā ir skaisti.
Tikai pēc pusnakts mani foto draugi mostās.
Šovakar trīs ēžus satikām. Patika. Tikai nez vai abpusējas mums tās simpātijas. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|12:41 am] |
|
Viņš man piedāvā lekt ar gumiju. Nu ko, nu ko... gribu tak. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|01:09 am] |
Liekas esmu neveikmsīgi mēģinājusi visu labot.
Nē nu ir jau sarežģīti, ja vienlaicīgi jābrauc un jāmaina ritenis. Ir.
Un fakts ir tāds, ka iemesli tiešām kļūst nesvarīgi un līdz ar to arī mērķis vairs nav prioritāte.
Tātad - teorētiski, man ir tāds zolīdi uzpildīts konts, varētu iegādāties pašapziņu, sirdsapziņu,
vienkārši kaut kādu apziņu.
Vienkārši, vienkārši es tiešām kļūstu sentimentā un nenormāli garlaicīga.
Pat suņi man vairs kājās nelec, savu piedauzīgo nolūku īstenošanai. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|12:34 pm] |
Manā dzīvoklī ir ieperinājušās skudras.
Prezīzāk, uz sienais aiz monitora. Jāsasūc putekļu sūcējā.
Vispār esmu šokā - tas laikam man par sodu, ka ar tādu ļaunu prieku pamodos. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|02:25 pm] |
Šodien dzīvoklim jaunas durvis.
Saņemot jauno durvju atslēgu, gandrīz vai gribās, lai atverot durvis, arī dzīvoklis būtu cits.
Bet nu - ar laiku, ar laiku. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|11:12 pm] |
|
Kaut kā šitā. Kā slapš, no mājām izdzīts suns. |
|
|
| |
[Jul. 17th, 2008|11:47 pm] |
- Aizej aiztaisi tiem papagaiļiem knābjus, lūdzu!
- Labi, tūliņ.
Aizeju uz lielo istabu un meklēju uz kuras stangas mežoņi nometušies, bet šie jau
labprātīgi ielīduši būrītī un brēc viens uz otru. |
|
|