| |
[Jun. 22nd, 2008|12:15 pm] |
Neveikli tā.
Kaut kā lēnām tā utopija man apkārt sāk sadrupt. Nu un lai! Varu cept gaļu arī viena.
Bet vispār tu sāc sajusties nedaudz nožēlojams, ja visus savus draugus vari saskaitīt
uz vienas rokas viena pirksta. Nu ja. Tā laikam ir.
Un tad tu tikai kladzini apkārt, cik patstāvīgs esi, cik neatkarīgs.
Tikai stāsti, ka pats ar visu lieliski tiec galā. Da ne velna ne ar ko es netieku galā! |
|
|
| |
[Jun. 22nd, 2008|02:12 pm] |
Šodien pusdienās būs gulašs. Brīnišķīgi.
Lieki teikt, ka vēl neesmu atvērusi aizkarus. Tikai es un kafija, un topošais gulašs.
Jau pagājušas divas dienas kopš neesmu ēdusi ārpus mājas.Apsveicami.
Jau pagājuši divi gadi kopš esmu sākusi justies kā izlaista caur veļas rulli. Aplausi. |
|
|
| |
[Jun. 22nd, 2008|05:43 pm] |
| [ | music |
| | What if God was one of us | ] |
Izrādās, ka nevaru ar skatienu izdedzināt caurumu galdā, tomēr ar savu
nolādēto apsēstību varu izdedzināt milzīgu caurumu sev galvā. |
|
|