|
Jul. 26th, 2008|09:43 pm |
Mana mazā volejbola pasaulīte. Vot nevaru izturēt cilvēkus, kas spēlēt neprot, bet lien laukumā.
Kājas manas gan mazliet pie smiltīm vēl nav pieradušas, jēdzīgi palekties nesanāk.
Un liktenīgajā dienā, kad esmu nolēmusi parādīt pasaulei savas kefīrbalās kājas, pludmalē uzrodas
viņš. Interesanti kāpēc mani interesējošie vīrieši vienmēr parādas tad, kad esmu noskrējusies vai jeb kurā
citā gadienā izsktos neLABI. Nu, vienalga jau pateisībā.
Bēēēēt... Patiesībā bij mums bez gala jauka nakts. Tikai vajadzētu tikt vaļā no tendences dzert
visu, kas tiek ielikts rokās. Un tā šodien laimīgi tiek nobeigts mans trīsdiennieks.
Un lieta tāda, ka es tikai gribēju rakstīt:
Piedrāzt to skuķu draudzību, gribu normālu veci. |
|