urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum Neutrum Neutrum Kristiane.Ewart@gmail.com Neutrum 2019-05-30T01:16:24Z 2019-05-30T01:16:24Z urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:131240 2019-05-30T02:15:00 2019-05-30T02:15:00 2019-05-30T01:16:24Z 2019-05-30T01:16:24Z Nastasya Filippovna. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:130921 2017-08-02T23:30:00 2017-08-02T23:30:00 2017-08-02T23:19:11Z 2017-08-02T23:19:11Z Aizvien kaut kādas saites saista ar visiem iepriekšējajiem gadiem. Varbūt pie šīm saitēm vajag ar visu spēku turēties, kad tagadnes vētras plosās visapkārt. Varbūt tās ir ķēdes, kas piesien veciem dzirnakmeņiem, velk dziļumā, prom no vieglā, mīļā, elpojamā gaisa. Šodien es jūtu kā ir stāvēt ar vienu kāju tur, kur vēlies būt, bet ar otru - vilcināties vecajos labajos pārdzīvojumos. <br /><br />Sevi vajag iepazīt no jauna un jauna. Ļauties būt tagad. Es neizvairos no imperatīva. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:130710 2015-12-19T12:31:00 2015-12-19T12:31:00 2015-12-19T17:29:40Z 2015-12-19T17:29:40Z Buenos Aires sauc mūsu vārdus! Vienu nakti mēs ienirsim pagrīdē, sasvîduši un iereibuši, bet mūsu muskuļi klausīs pavēlēm, viss ķermeņa svars līdzsvarots uz dejotājas kurpes šaurā papēža. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:130408 2015-06-27T00:21:00 2015-06-27T00:21:00 2015-06-26T23:52:15Z 2015-06-26T23:52:15Z Runa ir par iemūžināšanu. Par vīnu. Un kāpēc (KĀPĒC - šo vārdu laikam neesmu lietojusi piecus gadus, ...laikam). Kāpēc šo un to vajag iemūžināt, bet citu - nē. Un kāpēc vajag vairāk pēc pāris glāzēm vīna. Vairāk iemūžināšanas, un tad, kad pāris glāzes vīna ir norimušas, tad vajag aizmiršanas.<br /><br />Man tiek pienestas glāzes vīna. Pustukšas vai puspilnas, šeit vienmēr jokojot referencē filozofiskus jautājumus. Tās ir pustukšas, ja esi jau pagaršojis. Tik vienkārši - jebkura glāze pēc paša pirmā malka vīna vienā dzīvē būs pustukšas. Tātad manas glāzes vienmēr būs pustukšas.<br /><br />Un tā pēc pirmajiem vārdiem visi sekojošie vārdi izskan pustukši..<br /><br />Runa ir par iemūžināšanu. Taču ja es nu tā skrienu, lai būtu tur (augstās laktiņas liktas ar ambīcijām), tad mūžAM kā vienotnei ir pazudusi jēga. <br /><br />Jēga vienmēr pieprasa zināmu prātuļošanu, un tā nu es prātuļoju, ka ir es viens un es divi, kā jau vienmēr. Nemācēdama veidot divdabja teicienus (nesen mēs ar manu latviešu draudzeni atkārtojām locījumus un smējāmies bez mitas), es nespēju prioritizēt vienu es no otras es. <br /><br />All this shallowness gets me down. Psihoterapijas priekšvakarā es domāju, ka I will blow them away. Bet ir tikai viena es, kas ir spējīga us Blow Away. Otra es ilgst un Positively Thrives for and by Shallowness. Un man šķiet, ka šīs ir nesavienojamas es. Un neviena no šīm es nav savienojama ar Partner in Crime. <br /><br />Un kamēr mani paragrāfi paliek šķībāki un šķībāki, klausāmies Some Murder Balads. Melodrāma vienā klusiņā dzīvē. <br /><br />Tātad skan slepkavu balādes, un es visu ko iedomājos. <br /><br />From the dusty May sun<br />Her looming shadow grows<br />Hidden in the branches of the poison creosote<br />She twines her spines up slowly<br />Towards the boiling sun<br />And when i touched her skin<br />My fingers ran with blood<br /><br />In the hushing dusk under a swollen silver moon<br />I came walking with the wind to watch the cactus bloom<br />And strange hands halted me, the looming shadows danced<br />I fell down to the thorny brush and felt the trembling hands<br /><br />When the last light warms the rocks<br />And the rattlesnakes unfold<br />Mountain cats will come to drag away your bones<br /><br />And rise with me forever<br />Across the silent sand<br />And the stars will be your eyes<br />And the wind will be my hands urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:130273 2014-12-23T17:55:00 2014-12-23T17:55:00 2014-12-23T18:10:59Z 2014-12-23T18:10:59Z Es esmu kaujaslauks. Lecat zirgos, melnie jātnieki! Lecat zirgos, metaties auļos viens pret otru. Es esmu osta. Nākat mājup, augsti mastostie kuģi, peldiet viļņos kopā ar pus-svešiem līķiem manos ūdeņos, sitaties pret akmeņiem vētrā. Es esmu cietums, atrodat tajā mieru. Es esmu melna nakts, viss neiespējamais smejās tev sejā, diena. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:129925 2014-03-31T10:51:00 2014-03-31T10:51:00 2014-03-31T09:57:13Z 2014-03-31T09:57:13Z Ir viens tāds vīrietis, kuru laikam nekad neaizmirsīšu. Šorīt pamodos pēc sapņa, kurā es mēģinu izkārtot intīmas tikšanās tā, lai mans vīrs un viņa sieva neko nenojaustu. Protams, sapnis beidzās sāpīgi, jo atradu sevi gultā ar viņa sievu, kas bija dieviete. Nesapratu, ko viņš ar mani vispār ķēpājās. <br />Ak Tu, mister R., atkāpies! urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:129717 2014-03-22T00:34:00 2014-03-22T00:34:00 2014-03-22T00:49:46Z 2014-03-22T00:49:46Z Ō, dzīves līkloči un, ō, nebēdnība! Katra diena ir jauna sleja krustvārdu mīklā. Te mijas apnikums, nespēks, prieks, uzvaras. <br />Uzvaras? Pasaulē kaut kas notiek. Notiek izmaiņas vai varbūt tieši otrādi notiek viss tas pats no jauna un no jauna - zināmais, aizmirstais, vecais. Divi rakursi - karš un kara neiespējamība. Trešais ir vienaldzība, kas visu sabiedrību pārklāj ar smalki tamborētām sedziņām. Ō, stabilitāte, ō, tv kanāli un platekrāni. Riņķa deja un riņķa deja iežūžina nesāpīgā, pašsaprotamā nāvē. <br />Ja tomēr ir garlaicīgi, sāksim karu. Nevienam no mums nav ko zaudēt. Mūsu ķermeņi paši arradīs pirmsākumus zemes nežēlīgajā klēpī. Kamdēļ gan domāt, ka mēs, zemes bērni, esam spējīgi izpostīt zemi, ja tā var vienkārši aprīt mūs savās neizdibinājamās dzīlēs! Ak vai, šī māte zeme, kas nav izpaudusi savu varenību. Jo kam viņai tas? Viņas pazemīgajai sirdij nav neviena, ar ko tā varētu sacensties. Un tāpēc tā pilda vienīgi savu prātu un nogaida to dienu, kad satriekt visu lupatu lēveros, ja vien viņai tā labpatiktu. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:129532 2014-03-15T17:29:00 2014-03-15T17:29:00 2014-03-15T17:50:39Z 2014-03-15T17:50:39Z Kopš dienas ir sarindojušās smukās nedēļiņās, ir vairāk laika domāt. Man patīk būt mājās vienai (ja neieskaita divus suņus) un mērcēties vannā, mūzikā un domās. Katru reizi, kad es domāju, viss krāsojās tādos saldsērīgos, melanholiskos toņos. Nekad nebūtu tā nospriedusi pāris gadus atpakaļ, bet šķiet, ka esmu melanholiska meitene, un man tas tīri labi patīk. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:129216 2014-02-01T15:24:00 2014-02-01T15:24:00 2014-02-01T15:28:26Z 2014-02-01T15:28:26Z Vakar visbeidzot saņēmos nopirkt kluč-papēžu zābakus un šodien staigāju palēkdamās! Nesaprotu, kādēļ tas tik ilgi bija izgājis no modes. Tagad pēc darba varu kaut kalnus kāpt. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:128980 2014-02-01T12:26:00 2014-02-01T12:26:00 2014-02-01T12:29:32Z 2014-02-01T12:29:32Z Pirmajā februārī acīs spīd saule, un tie paši pērnā gada putni čivina tā, ka sirds sāk alkt pēc pavasara! urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:128664 2014-01-01T21:30:00 2014-01-01T21:30:00 2014-01-01T21:36:21Z 2014-01-01T21:36:21Z If somebody asks you "when has the world started and when does it end?", you ask back "What is the world to you?". But I would ask "what is a start and what is an end?" To me infinity is not comprehensive. And that is exactly why there is this mystery beyond the physics. And my tiny little question is my bond to the unknown transcendental. <br />When you say "there is no right or wrong for me and you" I agree, however this implies your statement is right. We are slaves to this problem and there is no solving it. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:128478 2013-09-19T15:30:00 2013-09-19T15:30:00 2013-09-19T14:32:22Z 2013-09-19T14:32:22Z Baigā skriešana! Kad tas beigsies?! Bet no otras puses, vakar mēs nekur neskrējām un es sāku uztraukties, ka nevar taču visu vakaru sēdēt uz dīvāna. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:128111 2013-09-01T23:03:00 2013-09-01T23:03:00 2013-09-01T22:13:01Z 2013-09-01T22:13:01Z Tūdaļ atkal pirmdienas rīts. Mani pirmdienas rīti ir visai hektiski. It sevišķi pēc brīvas nedēļas nogales. <br />Nedēļas nogalē es šoreiz pati sevi iegāzu. Pašā sestdienas rīta agrumā iesaistījos, tādā sportiskā pasākumā, ko lepni sauc par Body Attack Bootcamp, lai visu atlikušo nedēļas nogali nevarētu pakustināt ne pirkstiņu nevaidot un negaudojot. Un patiesībā tieši tagad, svētdienas vakarā, vismazāk varu paiet. Kā gan es rīt strādāšanu? Kā vienmēr es nedodu sev atlaides. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:127881 2013-08-23T21:40:00 2013-08-23T21:40:00 2013-08-23T20:50:31Z 2013-08-23T20:50:31Z Sēžu uz trepītēm vasaras naktī un neko nesaprotu par sevi. Visas domas ir saduļķojušās. Un man kauns sev atzīt vājumu. Lai gan es vienmēr esmu sevi bombardējusi ar īstenību, bezkaunīgi. Tas taču ir tieši tas, ko es vienmēr daru - bombardēju ar īstenību, sevi un citus. Vājums ir tad, kad tā īstenība pazūd zem kājām, un es tikai noskatos. Bet, jā, jā, īstenībā jau īstenība nekur pazust nevar, bet es šobrīd tikai noskatos, cik muļķīgi ir saduļķojušās domas. Es zinu, ko man vajag domāt ļoti labi, bet es to nedomāju. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:127644 2013-08-11T22:05:00 2013-08-11T22:05:00 2013-08-11T21:08:43Z 2013-08-11T21:08:43Z Ir tā, it kā man nedrīkst nekas sāpēt un nedrīkst būt skumjas, un tāpēc nekas nesāp un nav skumju. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:127234 2013-05-26T00:18:00 2013-05-26T00:18:00 2013-05-25T23:35:10Z 2013-05-25T23:35:10Z Ir pagājis ilgs laiks, kopš es vairāk nemātājos pa svešiem krastiem. Ir tā, ka man ir viss, ko viena latviešu vai jebkāda spindzele varētu vēlēties. Man pat ir tumšsarkans BMW, ja vien tas kaut ko izteiktu izglītotās aprindās. Ar ādas salonu. Ziniet, ir bijis grūti. Ļoti smagi, pat. Bet lai nu kā, šī spindzele ir izaugusi būt par priekšnieku, īstu un rūdītu. Kur tad ir bijuši mani labie draugi, kuru piemiņu loloju ar visu sirds siltumu? Es jau zinu, ka nodarbojos ar retoriku. Gribu teikt, ka rakstura stingrību un gribasspēku visi mani līdzšinējie nopelni ir prasījuši kā tāda Lielinkvizīcija. Nav jau tā, ka es visu to esmu pelnījusi, tieši otrādi. Tomēr, tomēr, manas (un jebkura cita intelektuāļa) kvalitātes ir pārnesamas uz īsto, parasto pasauli. Mana prāta apdāvinātība (glaudu sev plecu pašpārliecinātībā) ir piedalījusies lietu norisē. Un ziniet ko, ja gadās kāds tāds starp Jums, dārgie lasītāji, kuru domas māc šaubas par manu patriotismu, tam nav nekāda sakara, no kurienes es esmu. Tas lai paliek citām sarunām. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:127173 2013-05-05T04:56:00 2013-05-05T04:56:00 2013-05-05T04:04:16Z 2013-05-05T04:04:16Z Ir pieci rītā un manā šampanietī pavisam noteikti ir muša. Gaisma ir klusībā uzaususi un nemanot paslaucījusi visas sirdi plosošās domas zem apziņas tepiķīša. Dažas transvalstiskas transferences padara mani pavisam dzīvu. Heilija un es, liktenis mūs sagrūda kopā, lai nesatikšanās variants būtu izslēgts. Visu lietu jēga atgādina par savu esamību. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:126920 2013-01-12T00:22:00 2013-01-12T00:22:00 2013-01-12T00:24:50Z 2013-01-12T00:24:50Z Ar labunakti, cienītie un mazāk, ir noslēgusies vēl viena diena zem mirstīgās saules. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:126258 2012-10-16T18:37:00 2012-10-16T18:37:00 2012-10-16T17:44:03Z 2012-10-16T17:44:03Z Visai šai ikdienas skriešanai neredzu galu. Esmu varen saprojektēta dāma. Kad gan pienāks tā saulainā novakare, kad varēšu teikt: "Sirds, atpūties, šķūņi ir pilni"? Tas, saprotams, viss ir retorika. Apveltīta ar kritisku domāšanu, es jau tagad zinu, ka ja šāds vakars arī pienāktu, es ieprojektētu vēl daudz ko citu uz līdzenas vietas vai arī debesis iebruktu. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:125992 2012-09-20T19:25:00 2012-09-20T19:25:00 2012-09-20T18:25:52Z 2012-09-20T18:25:52Z Garšīga diena. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:125830 2012-09-16T10:42:00 2012-09-16T10:42:00 2012-09-16T09:49:29Z 2012-09-16T09:49:29Z Esmu ļoti apsēžama būtne. Un, reiz apsēsta, es tik vienkārši nepadodos. Es ilgojos piepildīt savu dzīvi ar ikdienišķu skaistumu un visādām nozīmēm. <br>Esmu apsēsta ar obsessive chihuahua disorder, doktoru Živāgo un manu pāvu krēslu. Esmu vienmēr apsēsta ar Dostojevski. Un sarkanu nagu laku. <br><br><img src="http://www.thisismarilyn.com/artwork/cleo47-2010050312031-resultdoggy_copyyy-original.jpg"> urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:125463 2012-09-05T19:44:00 2012-09-05T19:44:00 2012-09-05T19:12:28Z 2012-09-05T19:12:28Z <img src="http://libraryandco.com/libco_wp/wp-content/uploads/2012/05/494x700xtumblr_kxd0hffNpS1qzhl9eo1_500.jpg.pagespeed.ic.CF2PebE0Fy.jpg"><br><br><img src="http://26.media.tumblr.com/tumblr_ky7xacC8ac1qa856ao1_500.jpg"><br><br><img src="http://1951club.files.wordpress.com/2011/12/rexfeatures390873nm.jpg?w=500"><br><br><br> urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:125393 2012-08-11T21:33:00 2012-08-11T21:33:00 2012-08-11T21:01:38Z 2012-08-11T21:01:38Z Nezinu, vai esmu noplicinājusies vai kā, bet man patiešām tīk Eimijas Veinhausas Back to Black. Varu klausīties riņķiem vien. Kaut kā jauki apvienots vienkārši klausāms fons, skaists un izjusts vokāls un tiešām lieliska sajūta aprakstīta piedevām ar lielisku tekstu. Nemaz i nerunājot par retāk sastopajamajiem soul mūzikas gabaliem. Dzīvo un mācies. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:125175 2012-08-04T19:02:00 2012-08-04T19:02:00 2012-08-04T18:08:34Z 2012-08-04T18:08:34Z Tīri viegli varu sevi redzēt dzīvojam britu lauku dzīvi. Staigāt ar suņiem, jāt ar zirgiem un ģērbties tajās zaļi pelēk rūtotajās žaketītēs, brūnas ādas zābakos,cimdiņos, šallītēs, brošiņās un cepurītēs ar vanagu spalvām. Bez nekādām cakiņām un mežģīnītēm, bet pavisam nopietni izmalcināti. Un izbraukt uz veikalu kabriolē. Vislabāk jau kādā no klasiskajiem. Sildīties pie kamīna vakaros ar kājām ietītām sarkantartāna deķī. Suni pie kājām. Viskija glāzi rokā. Tas nav nekāds mīts. Tā vajag. urn:lj:klab.lv:atom1:neutrum:124562 2012-07-19T16:31:00 2012-07-19T16:31:00 2012-07-19T15:39:46Z 2012-07-19T15:39:46Z Laiski šķirstu īpašumu sludinājumus un dusmojos, ka visas mājas ir tik vienādas. Tā viena, kas patrāpījās citāda, ir pārdota. Un tāpat man iet ar automašīnām. Tas nekas, ka līdz pirkšanas brīdim varbūt tikšu tikai nākamgad. Visas tās automašīnas, kas man priecē acis, ir ar pārāk lieliem motoriem, lai apdrošinātu iesācēju, vai pārāk vecas, lai varētu saremontēt bez milzīgiem izdevumiem, ja nu kas salūzt. Manā muļķīgajā auto-nepazinējas prātiņā bija iekurtulējusies doma, ka var jau nopirkt sarkanu, sarūsējušu astoņdesmito gadu mersedesu un braukt lepni paceltu galvu, bet nekā - gribēdams neapdrošināsi. Atliek vienīgi vien sev iestāstīt, ka ir ļoti jauki arī braukt ar 2008. gada Nissan Micra, kādu te ielās ir lielais vairums. Kāda galu galā starpība(?). Pēc divdesmit gadiem gan jau mēs braukāsim ar M. tēta rolsroisu.