< back | 0 - 10 |  
netti encrypted [userpic]

September 14th, 2019 (05:18 pm)
current song: Living Thelema - Thelema and Relationships

Rāpoju nogurusi, netīra, slapjiem matiem, smagi elpojot, pierāpoju pie mazas lādes un atveru to, iebāžu tur galvu un sāku visa rāpties iekšā. Tur ir tunelis, nē, ventilācijas šahta. Sienas ir no tumši violeta samta. Rāpoju uz priekšu, bet grīda sāk celties uz augšu, līdz tā ir pilnīgi vertikāli, ieķeros tajā ar nagiem un mēģinu tikt uz augšu. No augšas spīd gaisma, bet siena turpina griesties, pārklājas pār mani un aizveras kā vāks. Lādes grīdā ir lūka, tajā plūst ūdens – kā pazemes strauts. Nolaižos lejā un sekoju strautam. Ūdens ir tīrs, tas plūst pa akmens reni, pēdām ir vēss, bikses man uzrotītas. Eju pieturoties pie sienām, tās ir no akmens. Ir šaurs. Neredzu neko, izņemot strautu, tas ir apgaismots un ietek piķa melnumā. Eju ilgi un piekūstu, sienas sāk pazust, ir tikai tumsa un strauts stiepjas kā neona dzīsla. Izkāpju no strauta un nosusinu kājas tumsā. Turpinu sekot strautam, tas izdala klusu skaņu – kā radio starp frekvencēm. Tad strauts sāk krist uz leju, grīda beidzas. Es ieķeros neona strautā kā virvē un rāpjos pa to lejā. Tas apspīd manu seju ir mīksts un dzīvs, tas domā. Nolaižos lejā. Nenona gaisma veido gaismas pleķi uz samta grīdas. Liekas, esmu uz skatuves. Nokāpju pa pakāpieniem skatītāju zonā. Tas ir tukšs teātris. Viss vienā samtā. Apsēžos vienā no krēsliem un gaidu. Jo durvju nav, es neko citu nevaru darīt. Tā sēžu diezgan ilgi, kājas pārlikusi pār priekšējā krēsla atzveltni, līdz izdzirdu būkšķus grīdā, kāds dauza pa to no apakšas. Pēkšņi grīdā atverās lūka un pa to izlien vīrietis čirkainiem slapjiem matiem, noguris, netīrs, smagi elpojot. Viņam seko vēl vairāki tieši tādi paši kloni. Viņiem ir lukturi. Viņi pēta teātri. Bet mani viņi neredz, kaut es sēžu tur pat pie lūkas. Arī viņi meklē izeju. Viņi apskata manu strauta virvi, čamda to, pieliek mēles galu, parausta un sāk rāpties pa to uz augšu strīpiņā kā skudras, līdz izzūd. Es palieku mierīgi sēžot, es te jūtos labi, man nav bail, nejūtos garlaikota. Izdzirdu balsi, tā nāk no griestiem un izplatās pa visu teātri. Tā ir sievietes balss, sievietes čuksti, bet tas nav cilvēks, es nesaprotu valodu. Čuksti ir mierīgi. Viņa mēģina man kaut ko pateikt. Tas ir stāsts, kaut kas loģisks un secīgs. Telpa ir apaļa. Griesti sāk griesties, tie atgādina karuseļa jumtu. Būtnes balss kļūst mehāniska. Nesaprotu kas man tagad būtu jādara. Sēžu ilgi, stundām. Redzu sevi kā paātrinājumā, it kā kāds būtu nospiedis fwd. Kāds nospiež play un laiks atgriežas normālajā. Dzirdu atveramies durvis un soļus. Tie ir vīrieša soļi. Viņš iet lēni un piesardzīgi. Skaņa tāda it kā viņš ietu pa sniegu – gurkstoša. Saprotu, kas tas ir tas, ko esmu gaidījusi. Mēs vienkārši nebijām ieradušies vienā laikā. Viņš ir te, bet es viņu neredzu. Jūtu, ka viņš stāv manā priekšā, bet neesmu īsti pārliecināta, tik pat labi tas var būt tikai manā prātā. Viņš nenāk man klāt, izskatās, ka nevar. Mēs lēnām virzamies pa apli, saglabājot esošo attālumu vienam no otra. Griesti iegriežas tādā pašā ātrumā. Tiklīdz mēs apstājamies, tā apstājas arī griesti. Tad sākam iet pretējā virzienā. Starp mums ir kaut kas, kas neļauj pietuvuties, kā atgrūdošo magnētu spēks. Un pēkšņi viņš man tāds saka – krrip khatun kasedī.
Un es tāda - pizģec, es tak neko nesaprotu. fin

netti encrypted [userpic]

September 12th, 2019 (12:12 am)
Tags:

šis ir mans mīļākais dārziņš, jo te dzīvo pele

netti encrypted [userpic]

September 10th, 2019 (09:57 pm)
current mood: kastē

dažreiz maskošanās nogurdina

netti encrypted [userpic]

September 9th, 2019 (10:56 pm)
Tags:

esmu gan lādē, gan rokās. alaiz ok

netti encrypted [userpic]

September 8th, 2019 (10:15 am)

mani apķēris miera mētelītis

netti encrypted [userpic]

September 5th, 2019 (06:33 pm)

ciba - tas ir tāds pods, kurā dažs labs gariņš var nodzīvot tīri labu mūžu. tikai, lūdzu, nestāstiet gariņam par tādu ārpasauli - viņš saies sviestā

netti encrypted [userpic]

September 3rd, 2019 (01:11 pm)
Tags:

es esmu pa vidu. Bišķi šūpo, bet noturos vidū. Un te ir labi, te mani neviens neredz, te ir droši un silti. Cilvēki kustās kaut kur tālumā, skaņas nevienu nevar izšķirt, garastāvokli var nojaust tikai pēc intonācijas un man vairs nekur nav jāsteidzas. neviens mani negaida un es nevienu negaidu. es esmu punktā

netti encrypted [userpic]

August 30th, 2019 (03:06 pm)
current mood: distant & oak

sākumā mēs gājām kopā tad atdalījās sienas no mājas divas rokas saķēra mani visos virzienos mēles gals zīmē sauli manās krūtīs ēnas cilā grīdas dēļus apātiskas blāvas slienas satek priekšzīmīgu pilsoņu pagrabos purvi pūdē pamatus iešautus ceļa sākumā

netti encrypted [userpic]

August 29th, 2019 (02:33 pm)

jūtos neomulīgi

netti encrypted [userpic]

August 27th, 2019 (01:18 pm)

nevajadzēja man tur iet

< back | 0 - 10 |