Friends

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
Akmandieniņ! Manas vannas putas izbeidzās, ir palikušas tās, kas bērniem, divas gandrīz tukšas (vienas man briesmīgi nepatīk) un tagad atkal būs laba cena un visādas izvēles un tik brīnišķīgi nevarēt izvēlēties! Un es varētu, protams, vairākas, bet vairāk par vienu 'mazo' vienu lielo būtu neprāts, jo pusotrs litrs vannas putu ir daaaaaudz :D
* * *
Atvēru logu. Svaigs saulains gaiss un šašliks! Slīkstu siekalās
* * *
Sapnī rakstīju grāmatu un visi par faktu biju sajūsmā un tas plūdeni pārgāja uz murgu, kas ik pa pāris gadiem atkārtojas, bet ir ar diezgan interesants, bet ko aizmirstu pēc mošanās līdz nākamajai reizei
* * *
Nē, nu it kā jau forši, ka vakariņu tvaicētie dārzeņi ar sāli un sviestu (vakar puķkāposti un ķirbis) (rādu bērniem piemēru uz sevis) rucina ciparu uz svariem un staipa bikses lielākas, bet kad tev vienlaikus ir divu dažādu izmēru krūtis, kaut kā grūti saņemties iet pirkt jaunu apakšveļu. Profilā skatoties (no kuras puses gribi) it kā smuki. Bet drusku gribās raudāt spāniski :D
* * *
Bļoda un rīve
Pēc bļodas es skrēju apmēram 6km. Rīvi dabūju turpat.

Skriešanas laikā redzēju pīlītes uzvaras parkā. Vēl redzēju Āgenskalnā kaķi.

Tad redzēju dažus suņus un putnus.

Mārupītei pāri ir tikai daži tiltiņi. Nācās skriet riņķī.

***

Ar Rīvi noteikti taisīšu čipsus. Tai ir veseli 4 griešanas režīmi.

Bļodu man palūdza nopirkt, to es nopirku zaļu, par pārējo lai domā pasūtītāja.

***

Rietēja Saule zem Saules akmens. Ostā kuteri šķita jau pavasara gaidās.

***

Kāda visam ir jēga - mīlestība iet caur vēderu - kur tad tā pēc tam nonāk. Mutē, kura saka komplimentus gatavotājai. Un tad gatavotājas sirdī parādās siltums. Un rokas kļūst siltas. Un atkal top gards ēdiens.

Tāds kā mūžīgais cikls, ja vien gatavo no dzīves prieka, un ēdāji ir tendēti uz patiesu pateicību.

***

Kad nonācu galā, kāda kaimiņiene savā virtuvē gatavoja ēdienu. Izskatījās, ka viņa dzīvoja viena.

Tas lika aizdomāties par tādu pasākumu, kā "virtuves svingeri". Vienu nedēļu vīri apmainās uz vakariem ar sievām, lai tās gatavotu ēst. Kad ir secināts, ka katra paša sieva gatavo vislabāk, var mainīties atpakaļ.

***

Savu uzzīmēto māsu
Nevienam es neatdodu

* * *
Svaigu gaļiņu?
* * *
Jāatceras vairs neiet leitestos. Tik nīgrums un vatafaki. Labāk mierīgi un klusi savā nejauši izveidotajā burbulī
* * *
LU student-psihologs atteicās mani konsultēt. Esmu par to dusmīga. Nekādas izpratnes par EMDR, kāpēc tas nav "vēl viens psihologs". Tāpat teica, lai vajadzīgo atbalstu dabūju no šīs EMDR speciālistes, kaut doooooh, es jau teicu, ka tur īsti nevar, jo darba/brīvie laiki nesaskan tik cik vien dabūt brīvu kādu dienu priekš EMDR reizes divas mēnesī. Vispār esmu dusmīga un vīlusies. Es uzskatīju, ka man pienākas atbalsts, bet man to liedza. Tagad nezinu ko. Būs vairāk jāraksta. Bet man tik ļoti pietrūkst, lai pasaka pretī, ka esmu normāla. Man pat nevajadzēja nekādu Tādu terapiju, bet kur reizi nedēļā konfidenciāli izrunāties un viss. :(

Pēdējā EMDR sesija bija murgaina un nogurdinoša un bez atziņām. Ceļš uz jauno skaisto dzīvi ir vaļā, bet man trauksme ne pa jokam uzbrukusi. Nu atkal tā, ka ne no gultas izrāpties brīvajā dienā. Vienreiz pieķēros mācību parādu darīšanai un sajutu pilnu komplektu - galva dulla, koncentrēties nevar, elpas trūkst, sirds sitās, kājas ļenganas un vispār ir sajūta, ka darbojies kā caur smagu ūdeni. Un kā lai sevi mudina atrisināt mācību parātus, ja pat vienkārša raksta lasīšana ir TIK grūta?

Bet! Radās ideja! Kihelkonna ir tikusi galā ar savas zemapziņas slepkavnieciskajām tieksmēm. (Par ko man patiess prieks!) Bet varbūt man arī atkal pieķerties šim aspektam klāt. Jo grozies kā gribi, izskatās, ka zemapziņa jebkurā veidā grib panākt, ka es nedaru lietas it īpaši sev un proaktīvi. Ja tā nav parasta prokrastinācija, tad tagad tā ir trauksme, kad trauksme kādu laiku netraucēja, tad bija vienkārši prokrastinācija. Tāds kā apburtais aplis. Varbūt pat izdomās kaut ko ļaunu, ja abus vienlaicīgi atrisināšu. :D Jā, noteikti ir vērts apskatīt kādi tad ir zemapziņas mēŗki un nodomi. Jo neļaut proaktīvi un sev darboties... nez. Kas tur ir apakšā?

* * *
Un vēl es ļoti kāroju stiklotu verandu, kurā audzēt milzīgu citrusa koku. Vai lauru koku, bet tad jāpiemeklē tāds, ko var likt arī zupā.
* * *
Kulinārais minimālisms
Kas ir tāda pavisam vienkāršs ēdiens, kas tev ļoti garšo?

Silts ķirbis (vārīts, cepts, tvaicēts) ar sviestu un sāli
Sālsūdenī vārītas cūku pupas
Rupjmaize ar daudz krējuma un sāli

* * *
Man vienmēr ir patikusi minorīga mūzika. Ja vēl par bēdīgu tēmu, bet tā pa smuko, tad vispār uh!
Šonedēļ atcerējos vienu brīnišķīgu dziesmu, vienu no manām mīļākajām, meteoroloģiski ideāli pieskaņota sezonai, tam mūžīgajam bālajam drūmajam -mbrim. Kkas salikās jocīgi, palasīju vairāk, a tur ieliks 9/11. Un protams, pēkšņi visi liriki taisa jēgu. Un es pat atceros sākotnējo versiju bez šitā. Un tā dziesma kkā baigi parāva.
Pēc dažām dienām atcerējos savas citas divas skaistākās ever mīlas dziesmas, abas dzied ne pārāk glīti vīrieši, bet kaut kā var izturēt lai gan katru reizi līdz asarām, bet šoreiz pēc tā trieciena ar Kamillu kaut kāda brūcīte palika.
Un tad es šovakar atradu abām Selīnas Dionas versiju..
Var jau protams ierēkt par viņu, man viņas dziedāšanas maniere ne līdz galam patīk, un tas arī bija tas, kas to vivisekciju, kas tur panesās (nevis mazu jauku katarsīti, kas tevi pārplēš un pēc tam jauki salīmē kopā, paldies, nāksim vēl) vispār noturēja vienu soli no ārprāta. Jo daudz nezinu, bet tās bekgraunda drupačas ko zinu palikās grūti
Un vispār izglāba tikai Milēna Fārmere ar priecīgu dziesmiņu par melanholiju
* * *
Man gribētos lai vairāk runā par to, cik daudz laba bērniem var sniegt saskarsme ar tiem radiem, kas mums ne pārāk patīk, kas ir jocīgi, kašķīgi, pirms simts gadiem pateikuši ko Tādu un aizvainojuši līdz kapa malai vai vienkārši briesmīgi krīt uz nerviem. Īpaši tiem, kas ir padzīvojuši vai veci.

Protams, viss saprāta robežās, drošā vidē un dozējamā daudzumā, bet ir kaut kas tik īpašs tajā, cik viņi abpusēji bagātinās. Varbūt tādēļ, ka bērni nešķiro cik kurš smuks, kruts, nesmuks, gudrs, turīgs, jauns vai vecs, un tas, ka tevī tiešām klausās un pastāsta ko līdzvērtīgi interesantu var būt kā svaiga gaisa malks tieši tāpat kā bērnam wow! jo pastāsta ko neiedomājamu
Vīra tanti šodien redzēju, īpaši nesatiku, jo viņa ar bērniem krāmēja malku (es arī, bet lielumu sakrāva viņa ar diviem no sīkiem), spēlēja bumbu, gāja ekspotīcijā uz tālo pļavu (mamma, tu nenāc, gaidi mūs te, mēs ar Artu iesim) pļāpāja un vispār labi pavadīja laiku. Un tas ir tā vērts, pat ja dažreiz ir sarežģīti jo jāiespringst vai tā, it kā man pēkšņi būtu vēl viens todleris

Jo mēs visi, nu tie, kas karoti nenoliks kamēr jauni un smuki, būsim veci perdeļi, iespējams pat čūsku vecenes vai nīgri veči. Pat tiem, kas grib būt nejauki un mērķtiecīgi palikuši bez draugiem. Un tas kā mēs tagad pret saviem un ne tikai, kā spogulī būs pret mums pašiem un ar mūsu mazbērniem. Bērni visu redz un dzird. Ko sēsi, to pļausi.

* * *
Liturģijas laikmets.
* * *
Lietaskoks kā stārmetis leknos lokos vēdina vedina dziedina meklē mekšas apakšbikses stipri iereibis vedina glenu guldu gulda vedina izgulda izrullē aizkari ir stipri tie notur rokturus rezignē pāri saviem spēkiem sporto auro aorto bikškrēsliņi sēž uzlocītām poedurknēm meklē lodāmurus un sašķaida tos tējnīcas logos parādās ēnas trauslas kā tuvredzīgā nievas daudz netrūkst lai uzliesmotu tereškovas robežpunkts smaidīgs augstprātīgs un plātīgs kā gribētu sāpināt rozamundi gandarījuma verandā un baigi salīkušie stāvi uzzied pēdējã reizrēķinā un ķiķina ka viņiem pietrūkst rozetes kuras sasietas vēdina manu mīļo dēlu uz rokām atnestas staipīgas vībotnes nekonkrētos stārmešos skraida putuplasta oreoli gaidībā masu skati un dālderi kam pāridarīts grasis tūlīt sitīs logus ārā un rezignēs jo viņam tā patīk un nevar apturēt savas rokoko skropstas tālivalža ķeniņa izpildījumā tas izskatās bulīmiski un es saprotu kodolīgā prigožina sainīšus pie durvīm jo viņiem patīk viss iecienītais un vēl piedevām arī gaišredzīgais autonomā bukarestes jordānas sultāna mikipeles apputeksnētais kabatslakatiņš.
* * *
Dragacēns inkongruis atpalicības tēvareizes dragonbreath lighters suspicious of suspiria tekalē inkongrū debilitāte āzē slavu slienas gavilē pār prēriju tukli vilki vedā pasažierus uzrunā tevi tēvadienā gavilē ilkņi un pasažieri gavilē uz visu somnambulu rēķina koķetē karavīru līgavas līganos peronos starpceļos un neceļos gārdz ievainots troses turētājs matrozis staņislavskis būtu gulējis gultā ar substinenci gulējis un gārdzis kā pļauts mauriņš mauritānijas mauru pagalmā lodžija izkritusi no aprites glens gulds spļauj uz gubas metas līkumos gaida papirosu stumj glenu uz izeju gulda stārķeli beidzot ir ieradies gulivers mekšas stacijā ņūtons beidz ierasties uzprasīties un gavilēt montgomerija kalnā jo tā ir savādāk jo tā nelaiž ārā uz visām restēm pakāpieni un pietupieni meklē ņūtonmekšas konstruktorus gaviles novīlētas stārdasts nosēdies palicis klubkrēsls bikškrēsliņš un sliena uz piedurknes kas atlabst tas saslimis kūlas dedzinātāju ikdiena visa aptraipīta siekalas tek un nerimstas gulivers pāri galvai novilcis apakšbikses streipuļo lodāmuri visi šie priekšmeti ir cēli mēdi vēl garīdzniekus strupos puņķutapas tapas ciemā ciemakukulis staigā apkārt ar durkli beidzot ir izravēts enkurs mēģinājuma telpā tīrradnis meklē mēģinājumu satikt jukstaposed un meklē radikulītu nievās un nāvē nosvinējis atpalicību gaidas vien tielējas streļkovijs arī saindēts ar mēraparātu rokās brien pa purvu popkorna sokers staignais vīģu cilvēks pārprasts un stopkadrs iestrēga rīgā mizanscēna pāridarījuma ciklā runā ar cūkām ūsās kozdama staipa gumiju reizrēķina dalītājus kalambūra cisās uztraucas par pēterburdzēniem.
* * *
I'm amazed how maizes man nav.
* * *
Un no istabas augiem es gribu litopsi, kas ir kaut kas pa vidu starp akmeni un dibenu, mazas apaļas zaļas bumbiņas uz stīgas un sirsniņas, kas savērtas diegā.
Bet es vispirms iemācīšos parastas kalanhojas
* * *
Ub vispār jau nav obligāti to dārzu pie mājas, ja paveicas nopirkt pleķi nekurienes vidū vai vecu parku, var izvērst dendroloģiskos stādījumus

Un Brigaderes Kanādas kļavas bēbīti es gribu. No Sprīdīšiem

* * *
Tā, kam te bija sapnis par lielu koku aleju. Uzskrēja man reklāma. Paulonija. Johaidī, cik smukas lapas! Un augot ātri, tik pirmajā ziemā laikam jāpiesedz. Diskusijā bija ielikta bilde ar pagājušā gadā stādītu un tā bija smuka un kupla un ļoti pāri galvai. Varot arī visādi iznesties ar veidošanu. Ziedot arī.

Tad nu man šī sarakstiņā pie divirbuļu vilkābeles Scarlet kkas tur, tulpju koka, akmeņozola (šodien moš jāaiziet pēc zīlēm, kastaņi bija ļoti daudz sakrituši) un arī sniegpulkstenīšu koka.
Tik tāds sīkums, ka vajag dārzu kur.

Un vēl es gribu mazu apaļu vītoliņu. Kaut kur Daugavas labajā pusē Sēlijā, apmēram ap Skrīveriem pie pašas upes ir mazu apaļu vītolu pudurītis, tādas feinas bumbiņas, kas lielas neaug. Tādu es arī briesmīgi kāroju

* * *
Tas nav nemitīgs cirks, kurā es dzīvoju, tas ir improvizācijas teātris ar operetes elementiem
:D
* * *

Previous