Vakar gāju no pirts uz mājām pa centru un ,pēkšņi uzplaiksnīja doma un sajūta,ka ir sūdi..
Mans vidējais bralis ir izdarijis pašnāvību...
Sajūtas bija viss grūtāk izdzēst,,tik baisa sajūta,,domu ,kas uzplaiksnīja,kā zibens bija viegli aizdzīt..bet sjūta,ka viņš ir pielicis sev rokas nē..

Kur tik stulbas fiškas,var būt?

Nav pat,kam pajautāt,kur tas muļķa desa mētājas,aizvien alkatīgi meklēdams naudu..vēl un vēl...ta it,kā dzīve būtu nauda..nevis piedzīvotais..

Kad manā trūcībā iezogas katls ar skābiem kāpostiem,ko varu izštovet,,ir Dievīga sajūta,un smaržas pa dzīvokli izplatās ņammīgas un bagātīgās ziemassvētku atmiņās..bērnība aizskrien raibās īss filmās gar acīm;_))

Dzīvojot galvaspilsētā,,gandrīz paša centrā 6 stāvīgā majā,,aizvien eju uz pagrabu zāģēt malku!