Man draugs iet ar kolēģi uz Operu,,un es smejos,kā kutināts;-))Jo manī nav greizsirdības,tikai apziņa,ka viss notiek ,kā tam janotiek.Jo brīvība,kuru esmu atklājis ir mežonīgais priekšrocības eposs;-))Mīlet un ļaut brīvam būt ir ļoti kičīgi;_))

Kam lai paprasa moralu atbalstu,ja esmu galīgi slims ,mani emocionāli ir nobeizis mans vīrus.Kad prasīju moralo atbalstu iestādē,kurai tas ir,kā pienākums,,man palūdza pierakstīties rindā!Tomēr ar to šobrīd manus sarežģijumus emocionālajā plaksnē man neatrisināt!
Sežu,kā vāvere ritenī!