May 24th, 2018

• Pārdomas iekš VID
• 5/24/18 03:18 pm
• Katru reizi, kad esmu starp daudz cilvēkiem, it īpaši, ja blakus ir tādi, kuriem uz sejas ir lielas poras vai redzami bieza āda, nevaru nedomāt par to, kā būtu šo ādu novilkt. Pirmkārt, visa telpa smirdētu pēc cilvēku miesas. Otrkārt, ja to izžņaugtu, tad noteikti iztecētu kāds šķidrums. Sviedri, tauki, nezinu, man vienalga, es tikai zinu, ka tas būtu pretīgi.
  Man blakus sēž sieviete, kas runā ar sevi un liek man sargāt viņas vietu uz dīvāna. (Mans numurs 1889, uz ekrāna rāda 1841) Man ļoti nepatīk nepacietīgi cilvēki, it īpaši, ja viņi to aktīvi izrāda. Tā taču nav laba īpašība, kādēļ tā vēl jāpaspilgtina ar dusmām? Pretīgi.
  Vēl viens jau sens ieradums ir autobusos vienmēr pārbaudīt to numuru un tad mēģināt tajā atrast kādu slēpto prieciņu. Piemēram, ja autobusa numurs ir 6931, tad tā ir lieliska diena, jo 9+1=10 ; 6+3+1=10 ; 9-3=6 (cipars atrodams pašā skaitlī) ; etc. Nezinu, vienkārši patīkami.
• 0 commentsLeave a comment