May 13th, 2018

• 5/13/18 11:15 pm
• Pēdējā mēneša laikā sapratu, ka man ir apnicis būt nelaimīgai. It kā jau viss vienmēr ir "okay" un it kā jau es vienkārši esmu izlutināta un visas manas problēmas varētu atrisināt smags darbs un nekāds brīvais laiks domāšanai, bet, cik dzīvojot šajā pasaule esmu sapratusi, pagātni nav iespējams izmainīt un, ja tāda esmu augusi jau 19 gadus savas dzīves, tas mani tagad neizglābs, ja vien neiestāsies pilnībā ierobežojoša situācijā, kurā man burtiski vai metaforiski pieliek pistoli pie galvas un saka "strādā vai mirsti". Lai gan no nāves man arī vairāk nav bail, pie tam esmu spītīga- daru, ko gribu. Tā nu manā prātā radās ideja par jaunu dzīvi, jaunu sākumu, kuru beigās, kā jau vienmēr, pierādīja okultisms kā manu patieso, gaidāmo nākotni, kas pie manis atnākusi tagad tikai vēl idejas formā. Tikai atkal tam visam klāt ir liels daudzums sevis iznīcināšanas, mocīšanas un egoisma.
  Toms man visu laiku pārmet, ka neaizstāvu sevi un ļauju cilvēkiem par mani domāt to, ko viņi vēlās. Viņš bieži dusmojas un dramatiski vicina rokas:"Es nesaprotu, kad tu iemācīsies nebūt vāja." Bet tā nav patiesība. Man šķiet, ka sabiedrībā vienkārši ir ierastas bailes no citu nosodījuma, man gluži vienkārši nerūp tie cilvēki tik ļoti, lai es tērētu savu laiku, lai viņiem ko iestāstītu par sevi. Ja viņi laika gaitā nav bijuši spējīgi to ieraudzīt paši, nav vērts likt viņiem to saprast. Cilvēks var otru izprast tikai tik, cik viņš spēj izprast sevi. Nu jā, reizēm jau es viņam pati rakstu, ka nevaru izturēt, tas tomēr ir nepatīkami, bet es arī neuzskatu, ka viņa viedoklis par to, ka tiem cilvēkiem jāsaka, lai viņi "atpišas" ir pareizs. Kas esmu es, lai viņus tiesātu, kas es esmu, lai tā pret viņiem izturētos? Man nav bail no sāpēm, es vienkārši gribu, lai mani liek mierā.
  Vispār jau Toms ir ļoti labs zēns. Vakar veiksmīgi izvairījos no tā, ka viņš vēlējās, lai viņu raksturoju. Par laimi pēdējās dienas viņu baroju ar benzo, tādēļ viņš diezgan ātri aizmirsa savu vēlmi. Toms, btw, ir iemesls, kādēļ esmu piedzimusi šeit, kādēļ esmu šāda, kādēļ izskatos šādi, kādēļ ar mani ir noticis viss, kas ir noticis, viņš ir manas pagājušās dzīves paliekas, kas vēlas mani pārmācīt - pagājušās dzīves karma - un es esmu iemesls viņa šīs dzīves apstākļiem. Īsāk sakot, mēs esam draugi. Viņa raksturojums? Viņš ir mazliet neattapīgs, netic labajam pasaulē un viņam ļoti bail tikt sāpinātam, bet viņam ir potenciāls uz vismaigāko dvēseli, kas iespējama. Visskaistāk viņš izskatās, kad viņam ir izpūruši mati un viņš smaida.
• 0 commentsLeave a comment