| 2:31p |
Vārds ir ass bet vienpusīgs.
Vari nodurt bet nevari nodurties.
Šodienas "es" esmu tikai manas atmiņas.
Mans "es" ir mana pagātne.
Jāļauj skumjām izsūkties cauri sirdij.
Tad sirds kļūst poraina un mīksta un skumjas kļūst priecīgas.
Vientulība ir jābauda, jāmācās to darīt.
Tad tā vairs nav problēma bet gan privilēģija.
Nesteidzies.
Dzīve tev paskries garām tā vai tā.
Vārdi nav svarīgi.
Svarīgs ir izteiktais.
Tāpēc atkal un atkal mēs atgriežamies pie vārdiem.
Lai tiktu vaļā.
Atklāti izliekos atklāts.
Esmu patiess savos melos.
Baudīt atbildību par lietām, kuras tu nekontrolē.
Uzklausīt lūgumus pēc palīdzības, kuru tu nevari sniegt.
Grūti būt Dievam. |
| 2:43p |
ūdens piliens, kas slīd pāri stiklam, ir kā tramīgs dzīvnieks. rāpo lēni, apstājas, pagroza galvu, izvēlēdamies labāku ceļu, tad ātri pārskrien bīstamu ceļa posmu. atkal apstājas, nogaida, atrod jau iestaigātu taku un uzmanīgi min to. pirmais ūdens piliens, kas slīd pāri stiklam, ir kā izlūks. aiz sevis ved pārējos. pārējie seko pirmā pēdās, baidoties spert soli sāņus. ja nu kas notiek. |