Nauda
Pēdējā laikā sarunas ar vairākiem darba biedriem ievirzījās par naudas lietām. No pieredzējušākiem kolēģiem saņēmu padomu, ka nav ko šeit tērēt laiku, un, ja viņi būtu manā vecumā, jau sen būtu aizbraukuši uz kādu citu valsti, kur daudzreiz labāka alga un sistēma. Vēl kāds kolēģis minēja, ka viņš cenšas "brainstormot" biznesa idejas, kas ļautu viņam ātri kļūt bagātam (kas esot viņa galvenais mērķis).

Teicu viņam, ka cilvēki šķietami nekad nenonāk līdz tādai fāzei, kad naudas ir gana: lai cik arī tu pelnītu, vienmēr ir tieksme pēc kaut kā vairāk: lielākas mājas, jaunākas mašīnas u.t.t. Vai tiešām nekad nepienāk sajūta, ka visa pietiek?

Es laikam esmu pārāk naiva un neambicioza, bet mani šobrīd apmierina pat pašreizējā alga: ir iespējams gan normāli dzīvot, gan arī paceļot ik pa laikam un iekrāt kādiem lielākiem pirkumiem. Protams, nevar šķiesties pa labi un kreisi, kad vien ienāk prātā, bet man arī to negribas. Iespējams, mani uzskati mainīsies, kad mūsu ģimenē ienāks bērni un līdz ar to palielināsies izdevumi. Vēl viens riska faktors ir veselība: ja tā "sašķobās" man vai vīram tā, ka nevar vairs pastrādāt, tad gan nāktos sevi diezgan ierobežot, lai izdzīvotu.