Problēmas ar vīramati un tādējādi arī ar vīru turpinās. Kopš vakardienas mēs viens ar otru nerunājam, jo vīram izbesīja, ka es tik bieži viņam sūdzos par viņa mātes uzvedību. Viņš domā, ka es izpūšu no mušas ziloni un ka man vajag beigt pievērst uzmanību nenozīmīgām lietām. "Just drop it." Bet tajā pašā laikā, kad es viņu "kaitinu", izsakot savas pretenzijas pret viņa ģimenes rīcību, viņš nevar to tā vienkārši ignorēt. Nē, viņš paliek dusmīgs un vairs nerunā ar mani. Es gribu viņam paskaidrot, ka viņa mammas uzvedība mani kaitina tik pat ļoti, kā viņu kaitina mana sūdzēšanās, bet atšķirība ir tāda, ka es nevaru vērst savu reakciju pret viņa māti. Es nespēju arī šīs emocijas nepārtraukti apspiest un krāt sevī. Tā kā galu galā diemžēl viņš ir vienīgais cilvēks, kam es varu "izkratīt sirdi".