11 Septembris 2020 @ 11:24
plague time invisibility pajamas  
vakardien pirmoreiz kopš marta biju pilsētas centrā un redzēju apmēram, kā izskatās apokalipse. pirmkārt, jau pirmā birojā atsēžamā diena, kas bija morāli graujošs un besīgs pārdzīvojums. nespēju noticēt, kā savulaik tur dirnējām 5 dienas nedēļā, tas bija tik grūti un neērti. spožā flešbeka salūtā man nāca pāri visa tā trauksme un besis, kas mani savulaik ik dienu nomāca. izrādās, pie visa vainīgs bija darbs birojā, nu, un, neliegšos, konkrētais uzņēmums, kurā pandēmijas dēļ tagadiņ esmu iestrēgusi. galvenais priekšnieks ir vienkārši inde, fokin' brexit'a fanbojs, līdz ar to arī vīruss viņam liekas diezgan ņirdzīga padarīšana, nekas vispār nav pierē ņemams, viss tiek mačō izsmiekla caurejas apšļākts. rō tā bja pēdējā darbadiena, kas vispār ir liels pārdzīvojums, viņš bija brīnišķīgs darbakolēģis. bijām novākušies neliels bariņš, kas gribēja mīļi atvadīties pie kāda dzēriena. priekšnieks jēpastos izlikās, ka kaut ko organizē, bet izrādījās, ka plāns ir vienkārši ieiet bārā un dzert, nemaz nepainteresējoties, kādi šobrīd ir noteikumi un kā notiek rezervācijas. mūsu bija 9, bet šobrīd nav ļauta tāda drūzmēšanās, maksimālais pārtijas izmērs ir 6 cilvēki. priekšnieks sūca savu aliņu pusatpogātā kreklā un skaļi ņerkstēja par stulbajiem noteikumiem kamēr es ar šeiniju atvadījāmies no rō un vienkārši gājām prom, bāra personāls atteicās apkalpot mūsu un IT džeka purniņus, kas ievēlās drusku vēlāk. mūsu mēģinājums pievienoties darbakolēģiem tika tulkots kā soc. distancēšanās noteikumu pārkāpums, fair enough. aizkāpām 2 kvartālus līdz mūsu takša izsaukumvietai un pa ceļam bija tikai sīceni kļančījoši bezpajumtnieki. viens tāds diezgan traks mums prasīja ceļu un, kad šeinijs iekrita šajā slazdā un sāka rādīt, uz kuru pusi ejams, tas lohatrōns sāka kļūt arvien uzbudinātāks un sāka mūs bombardēt jocīgiem jautājumiem, aizmeta pa gaisu savu čipšu paku un sāka dejot. teica, ka viņam vispār diezgan vientuļi un mēģināja uzsākt ar mani sarunu, uz ko es tikai turpināju klusiņām atkāpties pāris soļus tālāk. pastāstīja, ka esot bijis cietumā, tīri to meet new people, as you do. tad piebrauca taksis, kurā mēs ielecām vienkārši olimpiskos tempos kamēr trakais idiņš dejoja ap ceļazīmes stabu. taksists teica "perfect timing, innit?", uz ko es teicu, ka neizmērāmi priecājos viņu redzēt :) visam bōnusā pilsētas centrā aizvērusies kaudze veikalu un ēstuvju. vislabākās vegānās virtuļnīcas vietā ir ieperinājies viens no tiem "glamūrīgajiem" humpalniekiem, kas tēlo recycled fashion, bet realitātē tur nav nekā mugurā velkama, tas man sāpēja visvairāk. būtu labāk aizklapējuši sūda primark'u un tam līdzīgos sūdu šķūņus.

viendien bija atnākusi ciemos emma. viņa tagadiņ arī pierakstījusies tajā psihoterapeitu kantorī, kas mani izvilka no bedres. viņa strādā citā nodaļā, kur viņas stulbā priekšniecība viņai liek dirnēt birojā vecās labās 5 dienas nedēļā, kā rezultātā norāvusi panikas lēkmi. priekšniecība vispār tēloja, ka dzen mūs atpakaļ birojā mūsu psih. veselības labā, jo vajagot taču socializēties un nejukt mājās prātā. realitātē, emma stāsta, ka tas izskatās tā - viņa visu dienu sēž ar seju sienā, pārējie 2 kolēģi sēž ar austiņām ausīs 8 stundas dienā, pusdienlaiki komunālajā virtuvē arī noliegti, uz ko viņa priekšniecei teikusi, ka drusku depresīvs razklads vispār. priekšniece atbildējusi, ka, reku, tu arī paņem austiņas lol. tad emma mēģinājusi sarunāt strādāšanu no mājām pāris dienas nedēļā, tur vismaz draudziņš un teļļuks fōnā, bet nava ļauts, ciešanas macht frei. baidos, ka pie tādiem uzņēmuma noteikumiem pat veselai terapeitu komandai nevarībā nolaidīsies ķepiņas, psc.

es neesmu gatava rudenim, doma par to vien jau mani pārklāj smacējoši smagu segu. nāk virsū otrais vilnis un es jau tā jūtos nocietusies līdz pēdējam, cik ļoti man vajag kaut kur aizbraukt. mierinu sevi ar domu, ka mani iekšējie resursi vēl nav izsmelti un es vēl atradīšu sev jaunas izklaides un nodarbes. tur ārā viss jūk un brūk, bet manī iekšā ir maziņš cietoksnītis, kura drošībā es patveršos, un vienudien atkal izlīdīšu saulē un sasildīšu ķepiņas uz silta akmens, kur nometīšu veco ādu.
 
 
Garastāvoklis: īstenībā neslikts
Mūzika: Inspiral Carpets - She Comes In The Fall
 
 
( Post a new comment )
Nikolass A. Dērsingtons[info]kisswithafist on 11. Septembris 2020 - 13:52
Eeei, ar Primarku uzmanīgāk, viņu lieliskie legingi izglābj visu to pasākumu. Viņi varētu tirgot tikai zeķbikses un legingus, un viss būtu piedots :D
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
J. S. Badger[info]217 on 11. Septembris 2020 - 13:54
o jā (paskatās uz primark legingiem kājās), man tieši sāk beigties, kkad jādodas iepirkt
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Diskusija) (Link)
deestructa[info]neoplasm on 11. Septembris 2020 - 14:11
pāris mēnešus atpakaļ, kad sāka relaksēt pandēmijas noteikumus, manā miestā cilvēki ar tādu švunku metās virsū primark'am, ka tur no agra rīta pie ieejas bijušas rindas kā pie svaigākā ajfōna iznākšanas :) paredzu, ka drīzumā visa ekonōmika karāsies primark'a legingu galiņā'i.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
Nikolass A. Dērsingtons[info]kisswithafist on 11. Septembris 2020 - 14:53
Man nākas importēt, neviens kaut kā nebrauc ne uz UK, ne uz Vācijām, nākas pasūtīt visādās feisbuka grupās, kur tirgo vācu preces. Bet nu pēc tā, ka H&M legingus vienkārši uzreiz izmetu miskastē, jo neturas uz vidukļa un pakaļa spīd cauri, esmu gatava visādiem šķēršļiem, lai tik būtu legingi :D
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
deestructa[info]neoplasm on 11. Septembris 2020 - 13:56
jājā, ģošās zeķubikses tur bija ok un arī džinsenes vienas es tur bezmaz laimēju loterijā, bet atrašanās tajā atkritumu templī smagi atsver labos pirkumus, es tur vienkārši smoku, kā man tur riebjās :)
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
J. S. Badger[info]217 on 11. Septembris 2020 - 13:53
oij, tas stāsts par to bezpajumtnieku atgādināja man par Londonu, un kāpēc es vairs nekad negribu dzīvot UK lielpilsētās

klusībā ļoti ceru, ka kkad uz pavasari moš kkur kkad būs kkāda pusfunkcionējoša vakcīna, ļoti pietrūkst ceļot arī
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
deestructa[info]neoplasm on 11. Septembris 2020 - 14:06
same, man vispār jūkeja liekas tāds sinking ship, bezpajumtnieku te nekad nepaliek mazāk. tehniski nedzīvoju lielpilsētā, bet arī te nenormāli aug nabadzīgais sabiedrības slānis. vietējā avīzē bija raksts par nariku hordām, kas pandēmijas laikā vairs neredz jēgu sirot pa pilsētas centru un pasākuši apsēst suburban areas, piemēram, brauc ar tramvaju kolektīvi durties uz more scenic parts of town lol. likās tik irōniski un angliski, cik sašutuši bija vietējie mietpilsoņi, kas pie savām ģimenes mājām regulāri atrod šļirces. tagad tur patrulējot policija [because save the children], kas mēģina narikus izdzenāt, bet nu tā ir tāda klasiska bomžu stumdīšana no rajōna uz rajōnu nevis problēmas risināšana lol. klasiska nodokļu naudas dedzināšana.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)
zintish[info]zin on 11. Septembris 2020 - 21:03
ai nu tizli, man vispār tādu baismu noskaņu šis uzdzina..
žēl, tā rō atvadīšanās tāda nekāda sanāca...
(Atbildēt) (Diskusija) (Link)
deestructa[info]neoplasm on 16. Septembris 2020 - 14:32
man liekas, ka latvijā vēl nav vajadzības baigi nervozēt :)
jā, rō bija saskumis, bet vienojāmies, ka iziesim ballītē, kad šitas viss būs beidzies.
(Atbildēt) (Iepriekšējais) (Link)