deestructa ([info]neoplasm) wrote 15. Maijs 2020, 12:00
survival of the silliest
ņemot vērā, cik maz vispār šobrīd notikumu, garastāvoklis vienkārši fokin' bipolārs! viņvakar tiktāl nobesīju šeiniju, ka viņš aizgāja no manis slēpties viesu guļamistabā. to be fair, mēs abi esam spītīgas dirsas un kompromisi mums nenormāli klibo. spalvas pa gaisu, es jau sāku skatīties, kur es varētu tīt makšķeri, jo noriebies bija pilnīgi viss - manas 4 sienas, es pati, saule un tās trūkums utt. un tad liktens nolēma, es pat nezinu, vai nu beidzot palaist grožus vaļīgāk vai tieši ieņirgt sejā, bet piezvanīja āģentūra, lai ziņotu, ka maija beigās varam nākt parakstīt līgumu un savākt jaunās mājiņas atslēgas lol. šorīt jau modāmies pavisam savādāk, jo gaisma tuneļa galā žilbinoša - likās, ka, ja šovasar netikšu pie sava dārza pleķīša, būs jāgriež vēnas :))

un ar terapeiti kaut kā pastulbi sanāca - viņa ir forša, bet šī terapija ir īslaicīgā, līdz ar ko baigi dziļi laikam nenirsim. bet es runāju! pirmajā sesijā no manis vienkārši viss gāzās ārā un terapeite teica, ka es jau tā izklausos pēc diezgan self-reflective cilvēka un man vienkārši vajagot vairāk ieroču arsenālā. vēl teica, ka mani coping mechanisms man noteikti palīdzējuši izdzīvot bērnībā, bet, ka esot vēl arī citas metōdes un attieksmes, ko neesmu apguvusi, jo nav bijis, kas ierāda ar piemēru. viņai ir tik mierinoša balss un viņa arī diezgan daudz runāja, kas ļoti palīdzēja - gari monolōgi mani nogurdina, bet tas pingponga formāts forši pavēra verbālās slūžas un, izrādās, es spēju sakarīgi noformulēt, kas par vainu, pārpratumu nebija. viņa jautāja "what makes you think you're not at risk of suicide right now?", uz ko atbildēju, ka "just the fact i've reached out to you i see as an act of hope, i guess i'm not giving up just yet" un nodomāju, cik smags [atbildīgs] ir terapeita darbs. kaut kad ļoti sen pastrādāju dažas dienas vienas prakses recepcijā un tur terapeite lūdza ar viņas klientiem tikai sasveicināties un nekad nejautāt "how do you do?" vai "how are you?", jo pat tas var būt trigerējoši [tur bija bijis nelāgs precedents]. nākamā sesija 1dien, kur tad asināsim manus nazīšus. gribu gan atrast kādu ilgtermiņa terapiju.

un kurš nominis jz.kantam kājiņu? kur palika?
 
( Read comments )
Post a comment in response:
No:
Lietotājvārds:
Parole:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.