vakardien darbā novēroju tādu fenomenu, ka uz šo dziesmu kaut kā dīvaini reaģē abi dzimumi. man likās, ka tā dziesma ir tāds aizgājušās ēras dāmu miklinātājs [es ļoti atvainojos un pardon], bet tad savām miesīgām acīm redzēt, kā darbā visi getō džeki izjusti velk šitai dziesmai līdzi, ir weeeeird. sevišķi mans resnais džindžertreneris, kurš bija naivi iedomājies, ka neviens viņam no tumša kakta neuzglūn, stāvēja pie viena aparatusa un apgarotu fizionōmiju un baudkārē pievērtām acīm dziedāja līdzi, ievērojiet, nevienā vietā nenomudījot vārdus. pizģec [oj, pardon, kā man tā gadījās..]. nēnu, man arī patīk ēriks kleptōns un viss ir labi, es tikai nebiju domājusi, ka dažiem labiem [jaunajiem cilvēkiem] te ir tāds soft side. laikam vīrieši arī jau no mazotnes gaida savu princesi ar baltu virtuves iekārtu, man visu laiku likās, ka tikai jaunkundzes duras, pardon, tādas romantiskas. mīlīgiņi ^_^

uz brīdi izrubījās interneti un pašķirstīju vecas bildes uz kompja. esmu bijusi diezgan centīga fočētāja un ne mazāk aktīva filmētāja. daudzu jo daudzu viģiku eksistence jau bija galīgi piemirsusies un kvalitāte viņiem arī ir šausminoša, laikam nav nemaz tik slikti, ka man toreiz to kameru nopizģīja, tā tiem atmarozakiem arī vajag, paši vainīgi. bet tomēr nofilmētajā materiālā ir palicis drusku pagājušā mirkļa un ir tik mīļi paskatīties, kādas muļķības ir darītas un runātas. vienā bija kaut kādas lauku grupas uzstāšanās depō ar nirvanas dziesmu un pēc tam seko viģiks, kur mēs ar pūciņu piedzērušās nakts vidū pie stokmana ar pārkūru nodarbojamies vai ko [?], nevar saprast, bet vienā brīdī es esmu mazliet aizvainota un saku "tu man iespēri" un tad mēs lēkājam. vēl ir viģiki, kur ar ričiju vienkārši braucam mašīnā cauri losandželosai un viņš stāsta, kā pie vienas rich bitch mājas tur redzējis īstu dzīvu bufalō.

vispār morāle tāda, ka šausmīgi sagribējās aparātusu un atsākt bildēšanu un visādu muļķību filmēšanu. tik ļoti sagribējās, ka šodien varētu aiziet un notriekt visu algu šajā buržuju kaprīzē. biju noskatījusi vienu ļoti zolīdu fuji aparatusu pirms ziemassvētkiem ar kaut kādu gigantisku atlaidi. žēl, ka toreiz netika paņemts, bet tas nekas, nāks citi varianti vietā.

jau 2 nedēļas gaidu savus fokin' zābakus no internetiem. kad bēēēēidzot izdodas kaut ko atrast, kas neriebjas un nemaksā miljōnu [vai arī maksā, bet vismaz izraisa arī atbilstošas simpātijas], tad viņi ņem un sūta nedēļām. internetos skatījāmies, ka zābaki bija aizsūtīti kaut kur nepareizi, bet vakardien beidzot ielikti kurjerbusiņā notingemā. notingema ir 20 minūšu brauciena attālumā, tagad jau ir pagājušas 14 stundas un zābaku jautājums mūsmājās joprojām nav mainījies. very disappoint, nu! [zābaki smukiņi, ja kas]