| čakars. |
[Aug. 25th, 2008|09:11 pm] |
100 gadus nekas jau šeit nav rakstīts, bet noticis ir tik daudz, protams, tas nevienam neinteresē.
bet man arī ir vienalga. lasi un sāpi.
kā vienmēr diena pirms vakara izklaidēm liekas mežonīgi gara, tāpēc izdomāju mazo,jauno draudzeni izvadāt ekskursijā pa savu pilsētu. ( cik nu savu) viņa teica,ka man pa taisno par gidu jāmācās, uztveršu to kā komplimentu, laikam.
vakarā, kad beidzot tikām pie solītās mājas, sākās spirtotas izvirtības, secināju,ka mans upeņu šņabītis ne ar vienu citu marku nevar tik aizstāts, jo citi garšo vienkārši pretīgi. nakts vidū nonācām pie absolūti negaršīgā alkānu vīna, kuram bija 19%. nu tas bija vīns pavisam nosacīti.un pretīgs, pēc īsa laiciņa to daudzumu mans kuņģis vairs neizturēja un es domāju,ka no mana kuņģa satura puķes nomirs.
arī pilnīgi nejauši dabūju ar celi pa seju, tikai mazliet pašķaidīta lūpa, bet es varu lepoties ar patiesi pilnīgām lūpām. uzpampusi, maita.
solījumi jātur, žēl, ka es to nezināju pirmajā reizē. tagad zināšu,mācība bija pietiekami sāpīga, bet ko padarīsi, viss, kas nenogalina mūs, padara mūs stiprākus. |
|
|