11:32 pm - buduārisms
daudz labu mazo darbiņu padarīts pēdējā laikā. par tiem man patiess prieks, jo katrs no tiem man sniedzis patiesu gandarījumu. vēl dažu šādu veikšana vēl priekšā. bet tie jau patiesībā nekad nekļūst mazāk.arī vizuāli audiālais baudījums pēdējās dienās bijis bagātīgs. šī vakara filma kino Rīga par padomju sievieti tomēr bija ģeniāla. ne tikai tāpēc, ka neticami precīzi parādīja attiecīgā perioda sievietes situāciju, bet arī tāpēc, ka nu esmu guvusi pāris atbildes sakarā ar savām pārdomām par savas ģimenes vēsturi un tās attiecīgu cilvēku attīstību. kā vienmēr, patiesība izrādās vienkāršāka, nekā pirms tam likās. un pāri visam - šī perioda īpatnības sabiedrības kopējā attīstības tendencē, ietverot arī attiecības un lomu sadali starp vīrieti/sievieti, jaušamas vēl šodien. pusgadsimtu ilgs laikposms nebeidzas vienā dienā. tas, ko apzināti nejūtam, neredzam, nemanām, savā ziņā turpinās. tiek mums nodots, mums to nemaz neapjaušot. mani patiesi pārsteidza, kā filmas veidotāji spēja tajā ielikt kā globālo, tā konkrēto. un tieši tas padara šo filmu par šedevru un ilgdzīvotāju. jo tajā uzdotie jautājumi ir neatbildami. vai atbildami kādā konkrētā laikā atšķirīgi.
===
nevēlos kļūt melanholiska, sentimentāla. galu galā skumja. kā nekā fonā skan Džastins ar savu seksīgo pakaļu.
pēdējās dienās, kuras esmu pavadījusi Rīgā, pietrūkst kāda, ar ko parunāt. varbūt skan nedaudz muļķīgi, jo nav jau tā, ka es nesatiktu cilvēkus.
nejauša saruna pirms miega. negaidīti smieklīgs atklājums, ejot kopā pa ielu. pat būšana vienā telpā un savu lietu darīšana, kas neliedz ik pa brīdim ko ieminēties "ne pa tēmai". utt. u.t.j.
žēl, ka dators neprot jokot.
un nu par šo gan pietiek! pietiek.