12:05 am - vive la vie bohème!
man prasās pateikt paldies:
par spontāni negaidītām idejām un trakumu tām atbildēt!
un kā man sasodīti labi patīk tā bohēmiešu dzīve!!! pilnīgi tā, ka jānoskurinās.
tātad - vive la vie bohème!!!
11:11 pm - īpašības
Aizpagājušā mēģinājuma beigās mums visiem bija jāapsēžas pusaplītī ap Līgu un katram jāatbild uz jautājumu. Jautājums bija šāds: nosauciet 3 savas labākās un 3 savas sliktākās īpašības. It kā vienkāršs jautājums, taču atbildes nemaz nenāca tik viegli. Sākumā kautrīgums (īpaši pirmajiem atbildētājiem), pēc tam jau atkārtošanās, jo, kad jārunā, tad visas izdomātās kaut kur izkūpēja. Lai vai kā, man sanāca runāt vienai no pēdējām. Visu riņķi domāju un domāju.
Manuprāt, manas 3 labās:
optimiste
mērķtiecīga
sirsnīga
Manuprāt, manas 3 sliktās:
slinka
prasīga pret sevi un līdz ar to citiem (pārāk liels prasīgums var būt negatīvs)
lai cik stulbi nebūtu, bet trešo, kuru nosaucu, esmu jau piemirsusi un tagad nāk citas prātā
Esmu pārliecināta, ka šim aplim bija dziļāka jēga, nekā tikai nosaukt trīs īpašības, bet ne par to stāsts. Patiesībā, jau tajā reizē es izdomāju daudz vairāk par šīm trim katrā sarakstiņā. Arī šovakar.
Šovakar manas 3 labās:
uzticīga
patiesa
labs draugs
Šovakar manas 3 sliktās:
akla-negribīga redzēt to, ko nevēlos
spītīga [jo vienmēr gribu to, ko gribu; jo nedaru to, ko negribu(arī attiecībā uz darba pienākumiem)]
izklaidīga
---
Jo šovakar sāku domāt par savu pārliecību, ka esmu labs draugs un ka esmu uzticīga. Kā to vispār nodefinēt? Un vai maz tas ir iespējams? Labā drauga būšana ir saistīta ar vismaz vienu otru cilvēku. Uzticīgs var būt (un ir jābūt!) ,pirmkārt, pret sevi un tad otru.
Jā, draudzības, attiecības, laulības, mīlestības mainās. Tās nevienu brīdi nav vienādas un vienā līmenī. Tās ietekmē kā katra cilvēka iekšējā būtība&tās attīstība, tā arī otra cilvēka būtība&tās attīstība. Raugoties vēl plašākos mērogos - to visu iespaido pasaule, kas ir mums apkārt. Viss iespējamais.
Jau kad devos apmaiņas gadā, mums mācīja un to es pieņēmu kā vienu no augstajām patiesībām - esi patiess un nedzīvo puspatiesībās. Esi atklāts, lai vai kāda ir situācija. Nemelo. Jo viss tik un tā kādā noteiktā brīdī kļūs zināms. Un tas ir pierādījies ne vienu reizi vien.
Pēdējo mēnešu laikā ar šo savu "likumu" nonāku pretrunā.
Esmu patiesa pret sevi, savu būtību&mirkli, kurā vēlos būt un atrodos. Taču es neesmu patiesa pret otru cilvēku. Un šādā gadījumā es vairs nevaru uz sevi attiecināt īpašību "labs draugs".
Vai arī mana vēlme pēc pārredzamas un caurredzamas skaidrības ir pārspīlēta? Drošvien drīzāk, ka tā.
Kā būt? Kā rīkoties? Vai nerīkoties vispār?
Bieži vien zelta vidusceļs ir tik trausls un gandrīz neredzams, ka šķiet neiespējams to atkal uzmeklēt, ja kādā brīdī uz mirklīti zudusi koncentrēšanās spēja, kas tik raksturīga cilvēkam.
---
Kaut arī es par to pietiekoši daudz domāju, zinu, ka vismaz tuvākajā laikā nekas nemainīsies. Atsevišķos brīžos sirsniņa grauzīsies. Taču es tomēr sekošu tam, kas man ir būtisks šodien, šajā mirklī. Es tiekšos pēc un izdzīvošu to.
Ko?
acu skatienu
tuvumu
siltumu
..
---
Jūsu šīs dienas 3 īpašības?