kādēļ skumt, jāpriecājas par to, ka tas vispār ir bijis. viss taču nāk un aiziet. vismaz neviens mums nevar liegt arī tagad ievārījumus saukt par zaptēm, svārkus par brunčiem un svētdienu rītos uzcept blinčikus :) vai cerēt, ka kādudien varēsi saviem mazbērniem sagādāt to pašu saulainās bērnības sajūtu.