Ir pamatotas aizdomas, ka bērni mani ir apsēduši.

Pirmkārt, koris. Mammas/tēti mēdz ierasties ar visiem sīkajiem, tad nu viņi tur dancā apkārt. Vakar viens meitēns atņēma lapas, ko Linda tik rūpīgi bija sakopējusi. Atņēma un saķēpāja LV karti, kurā parādīta ogu īves izplatība. Viss. A nē, meloju. Tur bija divi sīči. Vienam laikam 3, otram seši. Mazākais atņēma, vecākais asistēja.

Otrkārt. Vakardien, ar Ļeņingradas meitēnu. Viena knīpa tur siroja. Atņēma telefonu, tad Lindai maku [vot, tas tik bija cīniņš! ar visu dekoltē plēšanu! :D], tad vēlreiz savāca telefonu, tad samainīja telefonus, tad, tad, tad.. nu, viskautko. Kādā brīdī telefonu salasīju pa detaļām. Un Linda viņu drošvien ieslēdza WC.

Treškārt. Šorīt 25. trolejbusā. Stāvu Brīvības ielas galapunktā - kā nebrauc, tā nebrauc. Atbrauc. Pills ar sīčiem, visiem oranžas atstarotājvestītes, labākajā gadījumā - trešā klase. Nu lab`, uzvedās viņi kārtīgi, bet šā vai tā nepārtraukta čivināšana. Apmulsu. :D

Kādā brīdī sākšu pierast, ka apkārt tādi ganās. Šobrīd gan vēl raustos.