Sazīmēju krietnu kaudzīti rasējumu. Vēl palika, bet to atstāju saldajam. Vispār patīk. Tiešām. [ha, it īpaši uz milimetru papīra :D] Vēl funktierēju, kā tikt galā ar šķēlumu sešstūra prizmai, bet lai nu paliek. Visu uzreiz būtu žēl paveikt.
Šādi visu dienu. Padarbojies, padarbojies - aizdodies līdz virtuvei kafiju padzert. Pēc brītiņa atpakaļ. Vēl pēc stundām - atkal kafija. Tāds režīms man pat tīri labi iet pie sirds.
Dīvaini, ļoti dīvaini gan bija bez mūzikas. Smags iztrūkums, taču reiz jāsamierinās. Atdevu Lindai austiņas. Pakāpeniski mēģinu atradināties. Smiešos, ja no tā tiešām kas sanāks, lai gan "sanākt" tur nekas nevar, jo labāk jau nepaliks. Tikai palēninās sairšanas procesu. Vot tā.
Bet gribas uz kori. Ai, kā gribas. [ievēroju, ka šeitan kaudze vienkāršu nepaplašinātu teikumu. tāds nepierasts izteiksmes veids, bet garāk sapenterēt nesanāk. tādas īsās domas]
Viņudien izprātoju, ka, ja nenobumbulēšu šo skolu, tad iešu krāmēties ap vecām klavierēm. Rūpēšos, lai par tām neaizmirst. Vēl tik būtu jāizmācas to skanējumu atjaunot/salabot, tad būtu meisters [kāds tur meistars!] pēc pilnas programmas. Labā ziņa - ir pieredze ejnusazincik-gadu-desmitus neskaņotu klavieru skaņošanā. Te pat varēs iztikt bez ļoti labas dzirdes. Technika, zinies. Īzī!
[aiz]Vakardienas Gradas bildes varen patīkamas izdevušās, Ievas bildes gan griezīgi oranžas. Bet kaķi, aīj, kaķi. Tur ir kaķi. :)