Pirms brīžiem Linards bija te uzausis. Ienesās uzvalkā`n`ģitār` plecos. Tā negaidīti, bet ne par to stāsts. Āmm, un ģitārai jaunas stīīīgas uzlicis... :) Uzreiz priecīgāks un kuplāks skanējums, pirkstiem arī profilakse.
Bet nu viņš ir prom. Izrādās, ka abiem ar Viesturu kāzas jādiriģē. Viesturs kā vadītājs, Linards - zumikants. Tātad neskaitāmas reizes šorīt dzirdēju Dimitera princesīšdziesmu, dziesmas par taurenīšiem un, protams, ak, protams, tuoļi dzeivoj. Neizbēgami!
Bet nu viņš ir prom, laiks mainīt plati, laiks turpināt graizīt kartonus. Nodarbe interesanta, tik spēciņu vajag. Darbībā!