Šai nestundīgajai piestāv tas tur, kas Ba Ba Ti Ki Di Do. Šodienai, vakardienai. Vakarā, kad gāju garām eks-sporta pilij uz Rimi, lai iepirktu paiku, gluži vai tā albuma dēļ domīgi palika.
Šeit ir auksti pat apģērbjoties gana termoizolējoši. Kas vēl? Jidritvai, aizmirsu viedo sakāmo.
Ā, skate! Jā, bija tāda. Bija, bija.. nu, BIJA!!! Domāju, ka nokritīšu vai nu tāpēc, ka kājas beigās trīcēja, vai tāpēc, ka zosāda pār miesu, vai tāpēc, ka jostu apsēju tik stingri, ka gluži vai elpot nav ko. Bet ne viens, ne otrs, ne kur vēl trešais. Krist arī nekritu, bet sanāca organiski. Un skaisti. Piefiksēju, ka pirms uzstāšanās nenervozēju, to sāku darīt kaut kurā brīdī dziedot. Bet arī tādā gadījumā, ja dziesma mani nepārliecina.
Šodienas vakardienai ļoti der arī šī dziesma. Jau kādu trešo gadu tā saistās ar aukstām maija dienām, kad ceriņziedi iesalst vēl neplaukuši.
Gribēju vēl ko jauku pastāstīt, bet te ir tik f*****g auksts, ka gluži vai jādodas pie miera zem diviem deķiem.
Tagad gribētu mazliet aizmigt.