Tātad iepriekšējās dienas vakarā ar kādu vilcienu vai tamlīdzīgu zvērēnu ieripināties Līvānos, tad mīt uz mājām, kas arī nebūt nav mazākais gabals. Mājās samieloties ar supertruperīgiem ceptiem kartupeļiem vai ko tikpat supertruper garšīgu vecmammas gaumē, tad varbūt diezgan laikus aiziet gulēt, no rīta vēlams tīri agri piecelties, tad saēsties izslavētās vecmammas pankūkas [:)] un - ceļš var sākties! Līdz Līvāniem, sameklēt pārceltuvi, varbūt tikt otrā krastā, ripināties pa turieni [neesmu tur bijusi, tik vien kā redzējusi no labā krasta :D] līdz Jēkabpilij, Jēkabpilī paciemoties pie Ievas un ļaut, lai viņa tur mūs apčubina un izlutina ar ledusskapja gardumiem, bet pēc tam kaut kad pēcpusdienā vai kad ripināties pa šoseju atpakaļ uz Līvāniem.
Vājprāts, cik murgaini izteicos, bet principā maršruts ir vienkāršāks par vienkāršu, turklāt kopumā tas ir ne vairāk kā 60 km garš. It kā būtu paveicams ļoti īsā laikā, bet domāju arī par apkārtnes izpēti - vismaz tādā līmenī, lai kaut cik nojaustu savu senču takas. :) Finansiālus robus arī necērt, ja ņem vērā to, ka visur mūs laipni un viesmīlīgi sabaro ar to labāko, kas vien atrodams. Tātad vienīgie izdevumi ir transportam uz Līvāniem un atpakaļ.
Viss, kušš, beidzu muldēt, bet ielieku vēl papildus saķēpātu karti.

Apakšā uzliku arī mērodziņu - kā redzams, tiešām dikti necils.
Ā, ja kāds vēl nesaprata, tad gluži loģiski, ka transportlīdzeklis ir tas, kas vārdā divritenis.