vienvārdsakot, baigi grūti un skaisti ar tiem laukiem. rīti vēl ir visai pavēsi, tāpēc ar visu kafijas devu piešļūcu pie atvērta loga, paadu vientuļas zeķes un uzklausu ložmetējstārķu un dzegužu sakāmo. un tad pie bimbolēm.

man šķiet, ka dienā, kad sākšu dzirdēt labāk, iestāšos ornitoloģijas pulciņā. a kas būs tālāk?