visu vakaru nebeidzu domāt par to amizanto dienu, pēcpusdienu, vakaru novembrī, kad Latvija bija sabiedēta ar milzu vētru, un mēs braucām to skatīties. jūrkalne tā arī palika tālos sapņos, bet nav jau arī vainas vidzemes jūrmalai. в начале было слово, kurš tā arī noskanēja vien prātā un balstīšanās pret vēju.
negribu gadiem atstrādātu darbību, aušuk, saņemies!