Rīts sākās kā vienmēr - ar pamošanos. [šajā brīdī Notepad apklust uz diezgan pailgu laiku, jo sāku..kā vienmēr - kaut ko lasīt. Ne pa tēmai] Tātad Pamošanās. Nekas īpašs, tomēr būtiski. Un TAD!! Un tad sākās ķērkšana no tēmas: SNIEG, SNIEG, SNIEG!!!!! Ilgi gaidītais klāt, tātad paliekam pie smaida un iekšējās līksmības.

Brazene: "LAI DZĪVO REVOLŪCIJA!!!"
Un žēl, ka podestiem nebija apsildāmā grīda. :D

Dilmah tēja Makdonaldā sanāca tāda atdzīvinoša, likās pat garšīga. Varbūt izdevās nodzīt arī nožēlojamo pārsalušā paskatu/skatienu. Bet nezinu. Par laimi spogulis nebija tuvumā. :D

Okupācijas muzejs ar kaitinošo To Tur runātāju tomēr sanāca traki informatīvs un interesants. Protams, ar pirmo piegājienu visu to informācijas masu vai neiespējami uztvert. It īpaši pēc tādiem iedvesmojošiem pasākumiem, kāds bija rīta pusē.

Šobrīd atļaujos.. ēē, ko atļaujos? Jā, apēdām "Kalev" balto šokolādi ar ogu gabaliņiem. Vakaru nogulēju. Izvilku no senseniem arhīviem Prāta Vētras cd, tagad klausos, dungoju līdzi. Tā jauki.

Jāsavāra kumelīštēja.