rakņājos pa e-kastīti cerībā uziet noklīdušās bildes, tā vietā ieraudzīju wtf. tomēr, atmiņa pamodās un apgalvo, ka pirms gadiem abi ar tēvu šo samurgojām, jo viņam vajadzēja kaut kādam pasākumam. Nez`, mums bija jautri. :)
Tuvojoties Jaunajam gadam, daudznacionālais kosmiskās stacijas kolektīvs sapulcējās lielajā modulī, lai kopā ar saviem tautiešiem uz Zemes sagaidītu Jauno gadu. Kā pirmie ziņu no kosmosa šampanieša korķa paukšķa un īsziņas veidolā saņēma Kiribati iedzīvotāji. Gaisā virmoja viegla egļu skuju un degošu svecīšu smarža, krūzītēs kūpēja karsta Brazīlijas kafija. Caur iluminatora rūti uz sienas pulksteni, ko stacijas pavārs saņēmis mantojumā no vecvectēva, raudzījās platsejains, iesārts pilnmēness un klausījās, kā ar katru vēzekļa tikšķi tuvojas Jaunais Gads. Neviens nespēja palikt vienaldzīgs raugoties, kā viegli apsarmojušo saules paneļu atstarotā Klusā okeāna zilganā blāzma rēni ieplūst pa iluminatoru un moduļa sienas viegli iekrāsojās kā maija mijkrēslis.
----
zinot, ka kosmiskā stacija Zemi apriņķo 90 minūtēs, noteikt, cik šampanieša pudeles tika atvērtas, cik īsziņas nosūtītas un cik fizikālu aplamību satur augstāk minētā proza.
līv a koment